Čīv,esmu atgriezusies ar jaunu rakstu un šoreiz tas būs par Dundagas pili
Pati esmu dundadzniece un mācos Dundagas mākslas un mūzikas skolā,kura atrodas pilī, tā kā sanāk gandrīz katru dienu tur iet.Enjoy
Dundagas pils - Zaļā Jumprava18
70
1
Dundagas pils no ārpuses.Tagad bišķītiņ par pašu pili.
Pili 13.gadsimta 3.ceturksnī būvējis Rīgas domkapituls saimnieciskām vajadzībām.Vēlākos gadsimtos Pils kalpojusi kā nocietinājuma ēka, muižnieku dzīvojamā ēka. Pēdējie Pils privātīpašnieki - Ostenzakenu dzimta Pilī saimniekoja no 1711.gada līdz 1920.gada Agrārai reformai. No 1945.gada līdz 1974.gadam Pilī izvietota Dundagas vidusskola.
1872.gadā un 1905.gadā Pils piedzīvojusi divus lielu ugunsgrēkus. Abas reizes atjaunota. Pēc pēdējiem atjaunošanas darbiem 1909.-1914.gadā, Pils otrajā stāvā daļēji saglabājusies šī perioda interjera apdare.
Lielās durvis, pa kurām iekļūst pilī.Īsti neatceros, kas tās par figūrām blakus, bet kaut kas ir stāstīts.
Reklāma
Ar Dundagas pili saistās daudz teiku un nostāstu. Vispopulārākā ir pils “Zaļā jumprava”.
Dundagas pils spoku stāsts saistās ar XVII gadsimtu, kad pils piederēja fon Maidelu dzimtai. Baronam Oto Ernestam fon Maidelam ar sievu Annu Sibillu nav bijis dēlu. Reiz medībās barons apmaldījies Zilajos kalnos un saticis rūķīšus, kuri tam parādījuši ceļu uz Dundagu. Par ceļa parādīšanu, rūķīši pieprasījuši ļaut nosvinēt rūķīšu ķēniņa dēla kāzas pils lielajā zālē. Baronam bijis jāapsola gādāt, ka kāzu naktī neviens mirstīgais tās neredzēs. Par to rūķīši apsolījuši baronam dēlu.Taču kāzu nakts priekšvakarā pils parkā uz satikšanos devusies barona radiniece, kura mīlējusi valkāt zaļas drānas un tādēļ dēvēta par Zaļo Jumpravu. Viņa ieraudzījusi pils zāles logos gaismu un devusies skatīties, kas tur notiek. Viss izskatījies tik skaisti, ka meitene iesmējusies un sasitusi plaukstas. Tajā brīdī pilī kļuvis tumšs un kluss. Rūķi pieprasījuši Zaļo Jumpravu sodīt un pavēstījuši, ka fon Maidelu dzimtai nebūs dēlu, kamēr uz akmens pils sienā izaugs bērziņš, no kura varēs šūpulim kārti uztaisīt. Zaļā Jumprava dzīva iemūrēta pils vārtu torņa sienā, bet, būdama ļoti ziņkārīga, vēl tagad staigājot pa Dundagas pili.
Pēc šiem notikumiem divsimt gadu laikā tikai dažiem pils īpašniekiem piedzima dēli, bet neviens nekļuva par Dundagas pils īpašnieku. Bet 1850. gadā tik tiešām uz akmens pils sienā sāka augt mazs bērziņš, no kura pagatavoja mazu simbolisku šūpulīti. Beidzot pilī piedzima zēns Kristiāns Karls Osten-Sakens, kas kļuva par pēdējo pils īpašnieku.
Uztaisīju aptauju un jautāju bērniem, ko viņi domā par zaļo jumpravu.Lūk arī atbildes:
Elizabete(7) - Mamma stāstīja par Zaļo Jumpravu un teica,ka tā esot kāda dāma.Un vēl viņa teica,ka tad, ja viņu ieraugu, man viņai jāapjautājas'' Kā jums klājas?''-Nu,īsti nezinu, bet man šķiet, ka Elizabete pati to ir izfantazējusi:D
Kristers(6) - Pirmo reizi par ko tādu dzirdu.(Pēkšņi kāds cits bērns pasaka,ka Zaļā Jumprava ir spoks)Viņa ir spoks?Tu mani sabiedēji, es nevarēšu šodien aizmigt...
Emīls(7) - Brālis man parādīja bildi ar viņu.Viņa ir tīri smuka.Kad pieaugšu,apprecēšos ar viņu. - :D
Njāā,tas arī šoreiz viss.Domāju izveidot vēl kādu rakstiņu par Dundagu, tāpēc - gaidiet;)
Tev patiks šie raksti
