Ticami neticamais!
Dubultnieki9
64
1
32 gadus vecā francūziete Emīla Sažē 1845. gadā iekārtojās darbā par audzinātāju meiteņu pansijā netālu no Rīgas. Jau drīz vien vairāki cilvēki sākuši apgalvot, ka redzējuši sažē kundzi vairākās vietās vienlaicīgi. Sākumā to varēja norakstīt uz pārskatīšanos, taču līdz kādam atgadījumam. Kad reiz mācību stundas laikā viņa aplūkoja kādu teorēmu un uzskatāmības labad ar krītu to rakstīja uz tāfeles, skolnieces bija ļoti pārsteigtas, savā priekšā ieraugot divas Sažē kundzes. Pēc izskata un izturēšanās abas dāmas bija vienādas un to redzēja 13 skolnieces. Šis fenomens tika novērots arī citos apstākļos. Reiz audzinātāja bija redzēta plūcam dārzā ziedus, kamēr skolnieces uzraudzīja cita skolotāja. Kad viņa uz īsu brīdi atstāja klasi, tajā pašā krslā, kur pirms dažiem mirkļiem sēdējusi aizvietotāja, parādījās sažē kundzes fantoms. Meitenes tūlīt metās pie loga un redzēja, ka skolotāja joprojām plūc ziedus, tikai tagad viņa kustējās lēnāk, it kā būtu nogurusi vai samiegojusies.
Šveiciešu psiholoģe un ilggadīgā Karla Gustava Junga sekretāre Anjela Žafē apraksta paradību kādam vīrietim, kas cietis no smagām kolikām, un citē viņu: " man tik briesmīgi sāpēja, ka teicu sev: tev kaut kādā veidā jātiek ārā no sevis, tad sāpes pāries… Pēkšņi es ieraudzīju vīrieti, kas devās pie dārza vārtiņiem. Viņš tos atvēra un izgāja uz ielas - tad man aizgāja līdz apziņai: tas taču esmu es pats! Es pielēcu kājās, vienas domas vadīts: man šis vīrs noteikti jāpanāk! Es steidzos viņam pakaļ, panācu, centos to satvert…, bet viņš saira. Kā, to es nevaru izskaidrot. Atgriezās arī sāpes, no kuŗam es šajā laikā biju atbrīvojies.”
Reklāma
Vins no svadabīgākajiem piedzīvojumiem ar dubultnieku atgadījās vācu arhitektam Dr. Karlam Š. Notikuma laikā viņš Berlīnē stradāja pie teātra konstrukcijas. Vislielakās problēmas radīja skatuves kupola statiskie aprēķini, ar ko viņš bija nodarbojies visu priekšpusdienu, tā arī neatrodot saprātīgu risinājumu. Neapmirināts ar darba rezultātiem, viņš devās pusdienās, domās vēl joprojām kavēdamies pie savas problēmas. Ap pulksten diviem atgrizies birojā, viņs ieraudzīja, kakāds noliecies pār viņa rasējamo dēli - viņa paša kopija. Dubultnieks bijā ģērbies tieši tā patkā viņš. Veselas desmit minūtes Dr. Š. vēroja savu fantomu. Pēkšņi spektrālais veidojums paslīdēja zem galda, un arhitekts redzēja, kā tas ar kājām pa priekšu pakāpeniski izgaisa nekurienē. Uz rasējamā dēļa Dr Š. atrada zīmējumu ar sava uzdevuma atrisinājumu. Tas vēl daudzus gadus glabājās celtniecības firmas arhīvā.
Par dubultieku fantomu eksistē kāda teorija, ko izvirzīja profesors Makss Mikorejs. Viņš atgriežas pie amputāciju medicīnā noverotā. Amputēto locekļu sāpes nav halucinācijas. Psihologi iziet no pieņemuma, ka ka personām, kas karadarbības vai nelaimes gadījuma rezultatā zaudējuši kādu locekli, veidojas it kā aizstājējs - nematerializēts kvaziloceklis, kurā zināmos apstākļos var rasties sāpes. 95% pēkšņu amputaciju gadījumos zaudētā locekļa vietā, kas, atdalīts no ķermeņa, pie stumbeņa kā aizvietotājs veidojas neķermenisks nenoteiktas formas kvaziloceklis. Līdzīgs process, apejot amputāciju, norisinās dubultnieka veidošanās gadījumā. Tikai tad tiek aizstāts viss ķermenis kopumā. Pēkšņas katastrofas situācijā organisms cenšas it kā izmukt no ādas.
Cita teorija dubultnieka fenomenu cenšas izskaidrot ar paralēlo visumu palīdzību, kuru eksistenci jau vairs nenoliedz arī mūsdienu fizika.
Tev patiks šie raksti
