Dīvainas ciltis, kuras, saskaņā ar seno pētnieku apgalvoto, patiešām eksistēja17

Panotti: Vīri ar milzīgajām ausīm. Uz Skitijas salas, saskaņā ar jau pieminēto romiešu zinātnieku/enciklopēdistu Plīniju Vecāko, dzīvojusi cilvēku grupa, saukta par Panotti. Šiem cilvēkiem bija masīvas, nokarenas ausis, kas nokārās gar sāniem. Viņu ausis bija tik lielas, ka nebija vajadzīgas pat drēbes. Viņi varēja vienkārši aptīt savas ausis ap ķermeni dienā un pat izmantot tās kā segas nakts laikā. Ir diezgan grūti tādu skatu iztēloties, taču viens no Plīnija laikabiedriem, vārdā Pomponijus Mela, uzstāja, ka Plīnijs nemeloja. Viņam tikai bijusi nepareiza to atrašanās vieta. Pēc Mela teiktā, Panotti dzīvoja Orkneju salās, mūsdienu Skotijā. Un Panotti ne vien izmantoja savas ausis kā drēbes, bet varēja tās izmantot kā saulessargus saulainās dienās. Vadoties pēc Mela, Panotti nedzīvoja vienatnē. Viņiem nācās dalīt savu salu ar citām ciltīm: Hipopodiem, cilvēkiem, kuriem pēdu vietā bija zirgu nagi.

Fusana: sieviešu karaļvalsts. Eiropieši nebija vienīgie cilvēki, kuri bija pārliecināti, ka visapkārt viņiem bija dīvainas ciltis. Kad ķīniešu misionārs Hui Šens 500.gadā burāja, lai redzētu, kas atrodas uz austrumiem no Ķīnas, viņš atgriezās ar dažiem trakiem stāstiem. Hui Šens apgalvoja, ka viņš nokļuva vietā, ko sauc par Fusanu, kas, ņemot vērā virzienu, kurā viņš devās, varētu būt kaut kur mūsdienu Sanfrancisko apkaimē. (Citi apgalvo, kas tas drīzāk bijis kaut kur Britu Kolumbijā vai Meksikā.) Fusanā, viņš apgalvo, ka esot atradis sieviešu karaļvalsti, kurā vairošanās notiek aseksuāli. Šīs sievietes, pēc Šena stāstītā, esot bijušas skaistas, lai gan no galvas līdz kājām noklātas ar matiem. Starp tām nebija neviena vīrieša. Tā vietā, šīs sievietes vairojās tā, ka vienkārši iekāpa ūdenī un gaidīja līdz viņu dzemdē radīsies bērns. Tad trīs, četrus mēnešus vēlāk, mazulis nāks pasaulē. Viņas baroja savus mazuļus ar sulu, kuru viņas ļāva tiem izsūkt no sava kakla matiem. Tas ir ļoti savāds stāsts, bet to pašu stāstīja arī indiešu astronoms Varahamihira. Taču viņš uzskatīja, ka šī karaļvalsts atrodas tepat Indijā, Tibetas kalnienē - kaimiņos Kalistrii ciltij.

Abarimoni: Cilts ar uz otru pusi vērstajām pēdām. Kad Aleksandrs Lielais devās uz austrumiem, viņš nolīga vīru, vārdā Baitons, lai tas ietu pa priekšu un noskaidrotu, kas atrodas Indijā. Ja Baitonam var ticēt, viņš aizkļuva līdz pat Himalajiem: vietai , kur dzīvo Abarimoni. Abarimoniem, Baitons stāstīja, pēdas esot vērstas uz pretējo pusi. Pārsteidzoši, bet tas neesot viņiem nekāds traucēklis ļoti ātri skriet. Viņš apgalvoja, ka tie skrien tik ātri, ka spēj tikt līdzi pat visātrākajiem savvaļas dzīvniekiem. Viņš būtu atvedis vienu uz Grieķiju, tomēr, viņš apgalvoja, Abarimonu plaušas darbojoties tikai viņu klimatā. Kad viņš centās vienu novest lejā no kalna, tas sāka smakt zemāk esošās pasaules gaisā. Arī Megasfens esot tos redzējis, kad ceļojis caur Indiju. Viņš teica, ka dod priekšroku tos saukt par Nulusiem, un, ka tiem esot astoņi pēdu pirksti.