Dievs.3
28
7
DIEVA Dēls teica: „Es TEV pateicos, TĒVS, Visuma un Zemes RADĪTĀJ, ka Tu šīs lietas ESI apslēpis gudriem un prātniekiem, un tās ESI zināmas darījis Bērniem.”
„Nāciet šurp pie Manis visi kam ir grūtības, Es Jūs gribu iepriecināt. Ņemiet uz Sevi manu jūgu, mācieties no Manis, jo Es Esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs, tad Jūs atradīsiet atvieglojumu savām Dvēselēm, jo mans jūgs ir patīkams un mana nasta viegla.”
Pazemība ir kaut kas ļoti īpašs, kas nosaka cik godīgi Es rīkojos ikdienas notikumos – lepnībā vai pazemībā, palīdzu kādam piecelties vai mēģinu nogremdēt. Tā ir īpaša izvēle un praktiska darbība. Pazemīgi cilvēki nedomā par pazemību, bet prātīgi koncentrējas praktiskai darbībai, veidojot labus sakarus un attiecības gan ar darba biedriem, gan klientiem.
Pazemība nav vāja rakstura iezīme vai atļauja ļaut citiem sev kāpt uz galvas. Pazemīgu cilvēku darbā pavada gan veiksme, gan apmierinātība par paveikto, gan cieņa pret sevi un citiem, bet vispār pazemīgs cilvēks veido labu sadarbību savstarpējās attiecības.
Pazemība nav izvēles iespēja virzībā uz mīlestību kā dzīves veidu, jo tā apliecina cieņu un mīlošu rīcību, lai ievērotu un pamanītu vērtību arī citos ne tikai Sevī.
Pazemīgi cilvēki ir pārliecināti par to, kas Viņi ir, jo apzinās gan citu, gan savu vērtīgumu. Tā ir būtiska mīlestības iezīme, kura priecājas arī par citu veiksmēm. Pazemīgs cilvēks apzinās savu vietu sabiedrībā un dod iespēju arī citiem izvirzīties priekšplānā tā rādot stiprumu, nevis vājumu. Pazemīgs cilvēks apliecina, ka citu vajadzības ir tikpat svarīgas kā paša. Viņš nevelta uzmanību lepnībai, aizvainojumiem vai dusmām.
Pazemīgs cilvēks saprot, ka neviens nav labāks kā Tu, un neviens nav sliktāks kā Tu. Tas nozīmē, ka katram piemīt savas vājās un savas stiprās vērtības, jo vēlme pēc atzinības nav lepnība tāpēc, ka savas vērtības neatzīšana attur no mīlestības pret citiem. Mīlestība liek atzīt savas paša vērtības un aicina atzīt citu vērtīgumu.
Zems pašnovērtējums attur no neviltotas mīlestības sniegšanas un saņemšanas. Ja Es spēju apzināties savu vērtīgumu, tad varu pazemīgi novērtēt citu vērtīgumu. Labu attiecību virzienā pazemība aicina dažreiz atteikties no savas vajadzības tā cilvēka labā, kuram ir akūtāka vajadzība. Jo, ja vēlamies kādam izrādīt patiesu mīlestību tieši attiecību jomā, tad pastāv iespēja pašam atteikties no kaut kā vērtīga. Pazemība vienmēr atradīs ceļu uz mīlošu sirdi.
Parādot savu vājumu cilvēks faktiski apliecina savu stingrību. Tas nozīmē, ka reizēm vajadzīga palīdzība pat tad, kad gribās Sevi pierādīt, jo palīdzības pieņemšana no citiem ir viens no vislabākiem un visgrūtākiem veidiem mīlošu attiecību sekmēšanā. Labas attiecības ir krietnas dzīves vissvarīgākā sastāvdaļa.
Pazemība nozīmē arī savu darīšanu atlikšanu sānis un iejušanos otra situācijā. Tas īpaši svarīgi ir starp laulātajiem kad strīdu rezultātā Viņi pārtop par pretiniekiem, nevis mīlētājiem. Tā mēdz būt, ka laulātie strīdoties ir izvārījušies katrs savā sulā, bet labi, ja pēc tam sāk apsvērt otra nostājas motīvus. Tad turpinājumā var rasties izpratne, ja abi iedomājas sevi otra vietā un viegli atrast kopsaucēju, kas saprotoši apmierina abas puses. Tā Mīlestība plūc uzvaras laurus.
Ja kāds jūtas nepelnīti kritizēts, tad nav jēgas atbildēt ar to pašu, bet jāpadomā par iemesliem, kas slēpjas zem kritikas, jo var būt svētīgi kaut ko mācīties no šīs situācijas.
Pazemība nozīmē attieksmi, nevis uzvedību, jo tas rada alkas mīlēt. Iesakņojoties pazemībā cilvēks dara labu tieši tāpēc, ka otrs cilvēks ir Viņa mīlestības vērts.
Pazemīgs cilvēks nevis vienmēr runā par Sevi un saviem sasniegumiem, bet izrāda patiesu interesi par citiem – Kā klājas? Ko Viņi domā? Kur Viņiem veicas un kāpēc?
Pazemībai nav nekāda sakara ar statusu šajā pasaulē, jo ikviens ir saņēmis savā izaugsmē kaut ko no citiem sākot ar piedzimšanu un arī turpmākajā dzīves ceļā. Ja redzi bruņurupuci uz sētas staba, tad zini – kāds tam ir palīdzējis. Ikviens ikdienā ir atkarīgs no kaut kā ārpus Sevis.
Personiski Es ticu, ka DIEVS ir visa RADĪTĀJS, jo VIŅŠ rūpējas par visiem saviem Bērniem ar gādīga TĒVA Mīlestību. RADĪTĀJS dod Man gudrību izvēlēties pareizu mērķi savā dzīves ceļā un sekmē tā sasniegšanu, kā arī dod gudrību izprast dzīves jēgu.
Mēs visi Esam atkarīgi no kaut kā ārpus Sevis. DIEVA Dēls pazemojās līdz krusta nāvei, lai ikviens varētu iegūt mūžīgo dzīvību un pilsonību Jaunajā Zemē, kur taisnība mājos. Patiesa pazemība aicina citus mīlēt tik ļoti, ka paša vēlmes pēc Viņu apliecināšanas ir lielākas par savtīgu godkārību.