Saites uz iepriekšējiem rakstiem
http://www.spoki.lv/mistika/dienasgramata-vai-fantazija/246004
http://www.spoki.lv/mistika/Dienasgramata-vai-fantazija-II/246160
http://www.spoki.lv/mistika/Dienasgramata-vai-fantazija-III/246413
http://www.spoki.lv/mistika/Dienasgramata-vai-fantazija-IV/247013
http://www.spoki.lv/mistika/Dienasgramata-vai-fantazija-V/247567
http://www.spoki.lv/mistika/Dienasgramata-vai-fantazija-VI/248146
http://www.spoki.lv/mistika/Dienasgramata-vai-fantazija-VII/248795
http://www.spoki.lv/mistika/Dienasgramata-vai-fantazija-VIII/254353
http://www.spoki.lv/mistika/Dienasgramata-vai-fantazija-IX/262752
Jau iepriekš atvainojos visiem intresentiem paar tik ilgu pārtraukumu, ceru ka tas jums nav licis azimirst par maniem rakstiem!.
Izbaudiet un neaizmirstiet komentēt!.
2001.g.19.jūlis, ceturtdiena
Nolēmām, apciemot Kārli, manu vecu, labu draucu, kas nesen pārvācās uz Tukuma rajonu. Kārlis iegādājās kādu lauku māju un ir nolēms sākt jaunu dzīvi laukos. Priekš viņa tas liekas netipiski un tieši tāpēc nolēmu, ka viņš būtu jāapciemo!. Mēs ieradāmies pie viņa trešdienas vakarā, Kārlis bija patīkami pārsteikts un aicināja mūs iekšā. Pie alus kausiem sākās daž ne dažādas sarunas par to, kas šajos gados ir piedzīvots. Mēs nebijām tikušies airāk nekā trīs gadus.ap kādiem divpadsmitiem naktī Mārtiņš izveda Raini nokārtoties, tajā brīdī Kārlis man sāka stāstīt, ka kautkādz zvērs pa naktīm baida, gan lopus, gan arī viņus pašus. Kādā vakarā Vecmāmiņa gājusi apraudzīt govi kurai kuru, katru nakti bija jānesās, kad viņa iegāja kūtī viņa pamanīja ka visi lopi ir pamatīgi satraukti. Vecmāmiņa apraudzīja govi un devās uz māju pusi, kad pēkšņi ieraudzīja, ka stāv uz kādas neparastas ēnas, kad viņa pacēla galvu viņa ieraudzīja, kā viņa pati teica Velnu. Maza auguma, aptuveni metru garu, būtni ar garām kaulainām rokām un netipiski lielu galvu. Brīdī kad viņa to ieraudzīja tas metās bēkt un atskanēja stindzinoš spalgs kliedziens, ko dzirdējām arī mēs mājās. Arī bērni stāsta, ka ir redzējuši kādu būtni, kas ložņā ap kūti!. Vai ar Vecmāmiņu viss ir kārtībā – es pajautāju!?Kārlis atbildēja, ka vesalība ir ļoti pasliktinājusies. Kārlis zināja ar ko es nodarbūjos, bet tomēr pret to bija visai skeptisks. Man liekas, ka tieši tāpēc, viņš man pastāstīja šo stāstu, cerībā, ka mēs varētu kā palīdzēt. Mārtiņ atgriezās un pasauca mani, malā parunāt. Viņš teica, ka redzējis no kūts puses aizskrienam kautkāu radību un viņam liekas, ka viņs zina, kas tas esot. Es viņam īsumā patāstīju to ko man bija pastāstījis Kārlis, un tas Mārtiņa domas tikai nostiprināja. Devāmies atpatkaļ un turpinājā miesāktās sarunas līdz pat rītam.
2001.g.21.jūlijs, sestdiena
Mārtiņš ir pārliecināts, ka tas ie Lietuvēns un tāpēc mēs nolēmām pārbaudīt ko par šo būtni va atrast!.
Pamatīgi parakušies pa bibliotēku mēs noskaidrojām, ka Lietuvēns ir zemākā mitoloģiskā būtne Latviešu kūlturā, bet pirmsākumi tai ir meklējami Dienvis Slāvu mitoloģijās kur to devē par drekalo, tas ir sastopams arī citās valstu mitoloģijās un nostāstos. Amerikā to dēvē par kliedzēju, jeb jeller, Anglijā tas ir drekavac u.t.t.. Mēs noskaidrojām, ka lietuvēns ir miruša nekrustīta, maza bērna dvēsele, kas nespē nokļūt debesīs un rast mieru, tas katru nakti atdzimst miesās un dodas tramdīt lopus un cilvēkus, lai kapā to pabarotu. Lietuvēns ir nakts radiba, tā parādās naktīs un rītam nākot tā dvēsele atgriežas kapā, runā, ja kāds pārkāpj tā ēnu viņš drīz mirs, via smagi saslims, tā kliedzieni ir asins stindzinošu un ļoti spalgi, mēdz teikt, ka tās ir raudas par saviem nekrustītajiem pīšļiem. Lietuvēnu var nokļūt dabesīs, ja tā dvēsele rod mieru, to nokrustī, vai arī tā kapa vietā iesper zibens.
Mai ar mārtiņu šī lieta tiešām ir ieintresējusi, jo ar ko tādu mēs saskaramies pirmo reizi, un lielākās problēmas tajā visā var sagadāt tas, ka visi zinamie veidi kā Lietuvēnu nobeikt ir saistīti ar viņa kapa vietu, bet kā, lai mēs to atrodam, ja nekrustīttus pīšļus kapsētās neapglabā. Bērna kaps var atrasties pilnīgi jebkur!.
