"Debesu dēli" ķīniešu mitoloģijā.6

"Debesu dēlu" tehnoloģijas.

Visā "debesu dēlu" darbībā, pēc seno mītu tekstiem ir skaidri izsekojams tehnoloģiskais aspekts. Viņi radījuši un izmantojuši sarežģītus un mums neizprotamus aparātus. Senie teksti sniedz ziņas par savādiem metāla "spoguļiem" un trijkājiem, kuriem piemitušas savādas īpašības. Konfūcisma kanoniskajā "Likumu grāmatā" teikts, ka "absolūti gudro" seno valdnieku laikā "kalnos parādījās traukveida rati." Senajos tekstos šo traukveida ratu virsmas pārklājums salīdzināts ar tā laika cilvēku pieticīgo izstrādājumu glazūru: "Šis trauks esot bijis gluži kā glazēts sudraba dakstiņš, sarkana cinobra keramika." Kāda komentāra citēts pazudis apokrifs, kur par savādajiem ratiem bija teikts sekojošais: "Kalnu rati ir dabiski rati. Nokarājās āķi; neviens neliec, nevirza, paši no sevis liekdamies saritinās."

No senajiem tekstiem izriet, ka šiem ratiem bijusi trauka vai kapsulas pludlīniju forma. Ratiem bijis kāds ciets segums, kas laistījies kā sudrabs. Pats galvenais, kā norādīts senajos avotos, šie rati varējuši pārvietoties pa stipri nelīdzenu, kalnainu apvidu. Atzīmēts arī tas, ka šajos ratos nekas netika iejūgts un tos neviens nevadījis, tie kustējušies paši no sevis. Īpaši uzmanību piesaista teikums, kur minēti kaut kādi nokarājušies satvērēji (āķi), kas pēc tam paši no sevis liecas un saritinās- tas liek domāt komplicētu kāpurķēžu modifikācijas principu (Igors Lisevičs). Cits skaidrojums varētu būt tāds, ka ratiem vai arī tikai to ritošajai daļai piemitusi spēja mainīt formu, kas ļāva tiem pielāgoties apvidus reljefa īpatnībām. Šķiet, ka runa ir par visurgājēju.

Tehnoloģiskā aspektā ir aplūkojams Čiju un viņa brāļi.  Austriešu autors Pēteris Krasa, kas arī intensīvi pētījis ķīniešu mitoloģiju un "utopisko" pagātni, ķīniešu leģendās atradis gan lidaparātu, gan modernu ieroču aprakstus.

Izradās, ka arī "debesu dēlu" starpā radušās nesaskaņas, kas novedušas līdz militārajām darbībām. Ķīniešu mitoloģijā vēstīts par karu starp Huandi un Jaņdi un karu starp Čiju un Huandi. Cīņa šķiet notikusi par ietekmi un varu. Huandi uzsāka pret Jaņdi nežēlīgu karu, kurā Jaņdi zaudēja. Ķīniešu filozofi Huandi cīņu ar Jaņdi traktēja kā cīņu starp ūdeni un uguni. Daudz nežēlīgāks karš notika starp Huandi un Čiju. Šo karu, kas ir lielākais ķīniešu mitoloģijā, iesāka Čiju. Šī cīņa (šķiet) ir aprakstīta senajā ķīniešu hronikā Fengšen-jen-i. Šajā darbā aprakstītie notikumi ir līdzīgi tiem, par ko vēsta senindiešu eposs "Mahabhārata." Abas karojošās puses izmantoja ugunsspļāvējus pūķus, apžilbinošus starus, ugunslodes, mirdzošus dzeloņus un zibeņus. Čiju uzsūtījis miglu, kurā Huandi karavīri nevarēja orientēties. Šī problēma gan tika ātri atrisināta. Huandi padomnieks izgudrojis ratus ar stāvošu figūru, kam viena roka bija pacelta un vienmēr rādīja uz dienvidiem - tā tika izgudrots pirmais kompass. Mūsdienu zinātnieki domā, ka Huandi cīņa ar Čiju atspoguļo reālus notikumus - sadursmes centrālajā līdzenumā starp mongoļu ciltīm  un Klusā okeāna dienvidu daļas tautām. Tiek vēstīts, ka Čiju pusē cīnījusies mjao tauta. Huandi pēc uzvaras par Čiju, nežēlīgi izrēķinājies ar mjao tautu: viņš iznīcinājis lielāko tās daļu un atlikušie cilvēki nekad nespēja vairs apvienoties. Tā Huandi sodīja šo tautu.

"Debesu dēlu" lidojumi.

Kā vēsta senās ķīniešu vēsturiskās hronikas, "debesu dēli" lidojuši ar pūķiem. Acīmredzot tā senajos avotos tika dēvēti senie lidaparāti, ar kuriem "debesu dēli" no Visuma ieradās uz Zemes. Senie ķīniešu teksti vēsta par (laikam jau) senākā "debesu dēla" Fu Ši lidojumiem "aiz Saules un Mēness robežām." Viņš arī atstājis "Dao likuma" (Visuma ceļš) simbolus - tekstus, kur kā kods izmantota binārā sistēma.  

Tāpat seno ķīniešu avotos tiek vēstīts par Huandi lidojumiem uz Kuņluņa kalniem un uz Sauli, kā arī lidojumiem Visumā vispār. "Pūķa un Tīģera kalnu aprakstā" teikts, ka Huandi dabūja savā varā Visuma pamatlikumu - Dao - un ceļojis "pa bezgalību" (laikam šeit domāts Kosmoss). Kad savu misiju Huandi bija pabeidzis, viņš devās atpakaļceļā uz Sjaņjuaņas zvaigzni. Kāda senā ķīniešu tekstā rakstīts sekojošais: "...No augšas pēc Huandi nolaidās pūķis, kura ūsas nokarājās lejup. Huandi uzkāpa uz pūķa, visi viņa palīgi un ģimene viņam sekoja. Pārējie pavalstnieki nevarēja uzkāpt, un visi viņi pieķērās ūsām. Ūsas notrūka, un viņi nokrita zemē." "Dzīves aprakstā," kas iekļauts daoisma kanonā ziņas ir konkrētākas: Huandi "pacēlies debesīs un kļuvis par Vienīgā Visdižākā pavēlnieku, atkal pārvērties zvaigznē Sjaņjuaņā." Tekstos tiek minēts Huandi lidaparāta vārds - Čenhuans, kas senajos tekstos aprakstīts kā pūķis. Ar to viņš lidojis uz Sauli. Pēc senajiem avotiem spriežot Čenhuans bijis zvaigžņu kuģis, kas bija paredzēts ļoti tāliem lidojumiem (pat starpzvaigžņu).  

Senie ķīniešu teksti apraksta Huandi laika biedra Fen-czi lidojumu, kas dod mums kādu priekšstatu par to, kā tad notikusi "pārvietošanās pa bezgalību." Grāmatā "Pierakstos par Huandi galvenajiem darbiem," kas iekļauti daoistu svētajā kanonā rakstīts: "Fen- czi sevi sadedzināja milzu liesmā, kopā ar dūmiem pacēlās un nolaidās, pa vienu rītu aizlidoja līdz staignajām smiltīm", kur atradās slavenais "Pērkona ezers," kur acīmredzot atradusies atnācēju bāze. Tālāk viņš esot izmantojis kaut kādu feijui. Šī vārda etimoloģija nav skaidra. Sākotnēji šo vārdu Igors Lisēvičs tulkojis kā "lidojoša zivs." Vēlāk izstudējis ļoti senu grāmatu "Kalnu un jūru grāmata," filoloģijas doktors secinājis, ka šim vārdam ar lidojošo zivi nav nekā kopīga. Igors Lisevičs raksta: "Acīmredzot hieroglifs fei jātulko nevis ar "lidojošais," bet ar "lidojamais."" Pēc "Kalnu un jūru grāmatas," feijui "aizsargā pret ieroci un ļauj nebīties no pērkona." Izmantodams feijui Huandi kolēģis "uz laiku nomira un atdzima pēc divsimt gadiem." Notikumu secība varēja būt šāda: atlidojis pie "pērkona" ezera, viņš licis lietā kādu līdzekli, kas nepieciešams tālākam, ilgākam lidojumam un aizsargā pret kādu kaitīgu iedarbību un pēc tam ieslīdzis letarģiskā miegā. Vai šeit runa nav par anabiozi? Var pieņemt, ka 200 gadi bija lidojumam nepieciešamais laiks līdz Huandi dzimtajai zvaigznei, kas atrodas 78 gaismas gadu attālumā... Varat rēķināt. Tomēr, šķiet, ka debesu dēliem bija pazīstami vēl lielāki ātrumi.