Piedāvāju iepazīties ar dažiem faktiem par eksorcismu. Proti, par ļauno garu izdzīšanu, kuri ir iemājojuši vai ieaicināti apsēstajā cilvēkā.
Jāatzīmē, ka dažādās formās eksorcisma tradīcijas un prakses aptver visu pasauli un tās ir novērojamas visās galvenajās pasaules reliģijās. Piemēram, bez Vatikāna sankcionētajiem eksorcistiem kristietībā pastāv vēl arī pašizveidoti eksorcisma rituāli, islāma rituāli, jūdaisma rituāli un hinduisma rituāli.
Protams, apsēstība ar dēmoniem nav uzskatāma par īstu psihisko saslimšanu. Psihiatrija oficiāli neatzīst “dēmonu apsēstību”, jo tajā ir novērojams vesels spektrs psihisko slimību simptomu, kurus var attiecināt uz dažādām diagnozēm.
Tiek uzskatīts, ka dažas no dēmonu apsēstības pazīmēm ir - pārcilvēcisks spēks, pretestība svētītajam ūdenim un spēja runāt nezināmās valodās.
Pastāv uzskats, ka apsēstie cieš no demonopātijas, jo viņi tic ilūzijai, ka ir viena vai vairāku dēmonu apsēsti. Kā arī, reizēm novērots, ka "apsēstais" ir parasts narcis, kuram ir radušās problēmas ar pašvērtējumu un tēlojot apsēstību cilvēks mēģina sev pievērst uzmanību.
Videoklipā piemin arī dažādus notikumus Rietumu eksorcistu pasaulē. Piemēram, faktu, ka ir veikti “geju eksorcismi”, vispieredzējušākais katoļu eksorcista uzskats, ka grāmatas par Hariju Poteru ir sātanisma propaganda un runas par to, ka māte Terēze mūža nogalē it kā esot piedzīvojusi eksorcismu, jo Kalkutas arhibīskaps manījis, ka svētā cietusi no miega traucējumiem, kas radīja aizdomas par Nelabā uzbrukumiem.
Protams, neiztikt arī bez atkārtota atgādinājuma par to, ka popoulārākās filmas par eksorcismu ir tikai ļoti aptuveni balstītas uz patiesiem notikumiem.
