Creepypasta nr. 1 - Up on the Housetop1

Labi, vai jūs visi, kā bērni atceraties to ziemassvētku dziesmu ''Augšā uz mājas jumta''. Tā viena dziesma kas jūsu smadzenēs iekālās kā nekaitīga ziemassvētku dziesmiņa. Viņa nav nemaz kaitīga. Kad es biju vēl bērns man daudzi draugi stāstīja, ka viņi bija atklājuši to, ka santa klauss ir baiss un mazliet šausmīgs. Tas bija līdz es sapratu, ka santa klaus nemaz nepastāvēja. Bet ja svētais niks nekad nepastāvēja, kāpēc tad mūsu vecāki mums par viņu stāstīja? Vai viņi gatavojās mūsu sirds sabrukumam par šādiem meliem? Vai arī viņi stāstīja mums šos melus lai mūs pasargātu no kautkā. Es nācu prātā ar šo ideju kad es pieredzēju kautko šausmīgu.

Ziemassvētkos 2006. gadā man nesen vien palika deviņi gadiņi. Es biju tik satraukts par nākošās dienas rītu. Lai gan es agrāk uzzināju ka santa klauss nepastāv es tāpat dziļi sirdī viņam ticēju un viņu mīlēju. Es iegūlos gultā un skatījos uz piķa tumšajiem griestiem. Parasti es gulēju ar durvīm atvērtām jo man bija ļoti bail no tumsas un visām tām leģendām par monstriem. Bet šī nakts bija savādāka. Mana mammai vajadzēja aizvērt durvis lai es nedzirdētu neko par manas māsas dāvanām. Es pieņēmu tumsas klātbūtni tikai vienu reizi. Manas domas bija pārāk aizņemtas ar domām par rītdienu lai es varētu domāt par kautko, kas varētu būt tumsā. Es klausījos manas mammas runāšanā ar vecmammu cerot sadzirdēt kautko, par to kādas dāvanas man rīt varētu būt. Pēkšņi es sadzirdēju citu skaņu kas ietraucās starp manas mammas runu ar vecmammu. Tā bija tā pati labā vecā dziesma!