Pastāv populārs uzskats, ka pelēkie citplanētieši ir viens no visbiežāk “sastaptajiem” atnācēju veidiem, kurš figurē dažādu nolaupīto un cietušo liecībās. Viņu ārējais izskats tiek raksturots kā neliela auguma ar nesamērīgi lielu galvu, lielas melnas un ovālas acis bez zīlītēm, maza mute un niecīgs deguns, vārgi locekļi, ādas krāsa pelēka - no tā arī radījuma nosaukums. Pelēču plaukstām parasti ir četri pirksti. Viņu kontakts līdzinās nolaupīšanai, to pārcietušie bieži ziņo par, psihisko un fizisko vardarbību. Tiek uzskatīts, ka pelēkie atnācēji hierarhijā atrodas uz zemas pakāpes, pār tiem valda āriskā tipa humanoīdi, kuru āriene attāli līdzinās skandināviem un dažādu seno dievību attēlojumiem.
Citplanētiešiem varētu nebūt nekāda sakara ar mūsu kosmosu10
126
1
Attēls no: www.tokenrock.com
Šī sakritība liek domāt, ka līdzīgu pieredzi varēja pieredzēt arī senatnes cilvēki. Interesants ir fakts, ka vēl pat līdz 20.gadsimta vidum cilvēki savus kontaktus ar ārpuszemes civilizācijām cietušie saistīja ar savu garīgās dzīves pieredzi un mēģināja to sistematizēt sakarība ar saviem priekšstatiem par nemateriālo pasauli. Proti, viņiem neradās iespaids, ka nelūgtie ciemiņi ierodas no kādas šobrīd fiziski nenovērojamas planētas un ir neatņemama un obligāta visuma komponente.
Attēls no: unsplash.com
Reklāma
Attēls no: unsplash.com
Manuprāt tā ir būtiska atšķirība no mūsdienu ierastā domāšanas veida ko lielā mērā mums ir nodiktējusi modernā popkultūra, kura nekad tik aktīvi kā mūsdienās nav veidojusi tik ļoti nepaprotamus un vienveidīgus priekšstatus par tādām lietām kā laiks, telpa, dzīve, ticība, cerība un nāve. Sakarā ar šādu apzinātu, vai neapzinātu, sabiedrības programmēšanu šobrīd nevienam nav šaubas, ka ir ticis “apgāzts” Nobeļa prēmijas saņēmēja un fiziķa Enriki Fermī formulētais paradokss.
Attēls no: www.slideserve.com
Fermī secināja, ka visuma vecums un izmērs liek domāt, ka vajadzētu pastāvēt daudzām tehnoloģiski augsti attīstītām ārpuszemes civilizācijām. Neskatoties uz to, viņš atzina, ka hipotēze šķiet pretrunīga faktam, ka nav novērojami objektīvi pierādījumi, kas to apstiprinātu.
Attēls no: unsplash.com
Ņemot vērā šo apstākli būtu absurdi ticēt lielai daļai sazvērestības teoriju, kuras vēsta, ka no visiem planētas iedzīvotājiem ir iespējams noslēpt augsti attīstītu ārpuszemes civilizāciju. Nav šaubu, ka dažādas valdības un varas izvēlas noklusēt un pat noslēpt informāciju kad tām tiek ziņots par kādu anormālu pieredzi. Iespējams, ka tik aktīvi tiek slēpta banāla neziņa.
Reklāma
Attēls no: blog.smu.edu
āņem vērā, ka aiz leģendām par kontaktiem ar citu planētu iedzīvotājiem ir ļoti viegli radīt situāciju, kurā subjektīvu pieredzi interpretē tikai un vienīgi populāro leģendu kontekstā. Tas varētu būt savdabīgs, bet praksē sevi ļoti labi pierādījis instruments, lai noslēpt dažādu valsts un privātajā sektorā pastrādātos noziegumus.
Piemēram, pelēko atnācēju fiziskā spīdzināšana un to āriskā paskata saimnieku psihiskās manipulācijas mēģinājumi tik pat labi var būt interpretējami kā sekas pēc cietsirdīga un neētiska eksperimenta. Tāda, ko ar cilvēkiem, bez to piekrišanas un ziņas nedrīkstētu veikt, vai tie būtu pilnībā aizliegti kopš Otrā pasaules kara un tam sekojošā Nirnbergas procesa, kurā sodīja kara noziedzniekus arī par gūstekņu spīdzināšanu zinātnes vārdā.
Attēls no: i.pinimg.com
Pastāv arī viedoklis, ka pelēko un visu citu atnācēju kontakti un traumatiskās pieredzes ir sasitamās ar nemateriālām būtnēm no citām dimensijām, kuras acīmredzot spēj manifestēties materiālā veidolā. Proti, nav būtiskas starpības starp pelēko un ārisko mūsu dimensijas apmeklētāju, jo viņi var ieņemt jebkuru veidolu, atkarībā no tā novērotāja (līdzīgi kā Bubulis Azkabanas gūsteknī) un tiem interesē cilvēka ģenerētā enerģija.
Pārsteidzoši, ka šī brīža zinātniskie argumenti un to pierādījumi sāk norādīt tieši šajā virzienā:
Tev patiks šie raksti
