SpaceGodzillas tehnikas bija nomācošas. bet ļoti gudras un pārdomātas, nenoliedzami.
SpaceGodzilla izmantoja savu enerģiju, lai radītu 2 lidojošus kristālus, kas ietriecoties zemē, pārvērtās par kristāla pauguriem, kas viņam ļāva atjaunot enerģiju, jo netiku viņam klāt tik ātri. Un pēctam mēģinādams mani uzspridzināt ar pili pielādētu un nāvējošu Korona triecienu, kamēr es lauzu kristāla paugurus.
SpaceGodzilla pats dedzināja savas kristālu smailes, lidz tās izkusa, bet, kamēr es gaidīju, kad tas notiks, es zaudēju daudz dzīvības. Šie karstuma triecieni, nevis palīdzēja pauguriem kust, bet gan atjaunoja to stāvokli.
Kad beidzot biju ticis tuvāk, viņš tomēr nebija niecīgs, turējās pretī kā vīrs. Es kad tam iesitu, viņš man iesita atpakaļ tikpat stipri. SpaceGodzila dara visu, lai iespiestu mani kreisajā stūrī, lai tas varētu uztaisīt jaunas kristālu smailes.
Un šeit atkal.. Lai vai cik briesmīgi šie līmeņi nebūtu, es tomēr cīnījos līdz beigām. Es izlēmu, ka, lai vai kas notiku, lai vai ko spēle man parādītu, lai vai cik Tako's es apēstu, es turpināšu spēlēt! Šim sarkanās maskas līmenim, es gribēju izmēģināt Anguriusu, tā kā viņam bija velšānās paņēmiens, es varēju kustēties ātrāk nekā Godzilla vai Motha. Sākums bija tāds pats kā iepriekšējām diviem, izņemot, zem manis bija asins upe..
Tā kā iepriekšējos līmeņos ar ūdeni, beidzās zeme un sākās asins upe. Tā nu es ievēlos asinīs. Par manu pārsteigumu briesmonis mani vairs nevaijāja. Viņš tikai apstājās pie malas un taisīja visādas grimases. Es nodomāju, ka tas nevar peldēt. Tad nu es ieniru asinīs un turpināju kustēties. Nekas nebija apkārt, bet es zināju, ka kaut kas notiks. Es zināju, ka pakaļdzīšānās nebeigsies tik viegli. Tikuntā kaut kam taču bija jāparādās. Un manu pārsteigumu, es sadzirdu zemo rūcienu, kas šoreiz izklausījās pavisam savādāk...
Un monstrs man sekoja jaunā "tērpā". Es domāju, ka šoreiz viss būs grūtāk, esot iegremdētam ūdenī, es kustējos lēnāk, noliekot mani un briesmoni vienā ātrumā. Vienīgā lieka, kas mani turēja pie dzīvības bija ātra domāšana un refleksi. Es izvairījos no bezdibeņiem, no mīnām un vēl dažiem šķēršļiem, viss pagaidām ritēja gludi.
Bet tas nebija vienīgais no kā man bija jāuzmanās, pakaļdzīšānās laikā viņš atklāja jaunu uzbrukumu: testekli, kas ir apvijies ar citiem testekļiem, tas nāca no viņa mutes, cenšoties sagrābt mani un ievilkt viņa mutē. Knapi izvairījos gan no testekļiem gan mīnām. Briesmonis jau bija izmisis jo pakaļdzīšanās tuvojās beigām.
Un pēc apmēram pēc minūtes es ieraudzīju zemi, kas laikam bija līmeņa beigas. Briesmonis izleca no asinīm izmisīgi mēģinot mani sagrābt un bļāujot mēģināja vēl vienu reizi ievilkt mutē. Es izbēgu.. Šoreiz..
Es iekritu gultā un ievilku dziļu elpu.. Apmierināts ar kārtējo izbēgšanu. Tagad es varēju tikt uz nākamo pasauli: Entropy.
turpini, lūdzu. Tavi raksti ir izcili, bet varbūt apvieno visu vienā rakstā, jo gaidīšanas process ir garlaicīgs.
Ja garlaicīgi gaidīt un ja saprot angliski tad creepypasta.wikia war atrast pēdējo interesantāko daļu.es jau izlasīju baigi foršā creepypasta.
