CREEPYPASTA #6 RED part2 - Pathos11

Es uzreiz arī pamanīju ko citu šajā līmenī, man nebija pretinieku ar ko cīnīties. Pat ne kādu šķēršļu.

Tātad, ejot cauri līmenim, klausījos briesmīgo mūziku, kas man uzdzina zosādu, šī melodija bija ļoti nožēlas pilna. Šī dziesma būtu daudz patīkamāka kādai citai spēlei. 

Līmenis turpinājās pa 3 ekrānu šķīrumiem. Bet tā kā nebija ne ienaidnieku ar ko cīnīties, ne šķēršļu, es to pabeidzu ļoti ātri. 

Es mēģināju citus šo zilo akmeņu līmeņus, lai redzētu, vai tajos parādīsies pretinieki, bet bez panākumiem. 

Mēģināju spēlēt oranžveidīgos stropu līmeņus, man pavērās skats uz oranžu ekrānu, pilns ar acīm fonā, tai debesis bija tādas pašas kā zeme, tāpēc, es pieņēmu, ka esmu alā. 

Vienīgie ienaidnieki oranžajā līmenī bija Mantango Spawn, bet šie mazie briesmoņi bija visur. Mūzika tiešam nepalīdzēja, tas bija apvienojums ar skrāpējošām skaņām un zemas bungu skaņas, izklausījās kā no šausmu filmas. Es izvairījos spēlēt šos oranžos līmeņus. Mape bija maziņa, tā aizņēma pāris minūtes līdz tiku līdz boss līmenim ar Gezoru un Maguēru. Bet šoreiz to ķermeņi un uzbrukuma paņēmieni bija pavisam savādāki.Sākumā es cīnījos ar Maguēru. Maguēras vietā bija lidojoša ierīce, ļoti līdzīga Pascagoulas citplanētietim. Tas man uzbruka griežot viņa galveno testekli kā spirāli.

Šis monstrs bija aizvietojis Gezoru un šis bija vairāk kā problēma. Tas skrēja un leca ātri, plivinot savas rokas, tādējādi, padarot grūtāk viņam tikt klāt. Un, protams, tas mani meģināja iedzīt stūrī. Es to uzveicu izmantojot astes kombināciju un siltuma izplatīšanu. 

Es tos uzveicu un gatavojos cīņai ar Titanosauru, bet kad es sāku cīņu, tas nebija nekur manāms un spēle vienkārši aizgāja uz galveno mapi. Nebija neviens cits ar ko cīnīties izņemot Biollante, tā nu es sāku cīņu. 

Es biju nedaudz pārsteigts ka Biollante sāka cīņu ar savu "Rose" formu. Viņa nevarēja pakustēties, tāpēc kustināja savus testekļus, lai netiktu tai klāt, kas bija viņas vājākais spots. (vieta) 

Kā jau es domāju, ta ieņēma savu pēdējo formu, kad tai nodarīts daudz bojājumu, priekš 8-bit, tā izskatījās ļõõõõti labi. 

Cīņas paņēmieni bija tie paši, izņemot, tagad Biollante varēja kustēties, bet tomēr, daudz lēnāk nekā pārējie monstri. Saskaroties ar viņas testekļiem, tagad tas darīja vairāk postījumu man, un tā varēja spļaut indi, no kuras es ļoti labi izvairījos, vienkārši lēkājot... Kā varat redzēt bildēē... 

Tikpat viegli uzvarama kā Titanosaurs, tas man aizņēma tikai 2 raundus.Bet kad Biollante bija pieveikta, mūzika arī apstājās un bija uznirusi jauna ikona:

Šī ikona pirmstam tur nebija, tā bija reliģionozistiska maska un atkal man uzmetās zosāda, tikai uz to paskatoties. Bet tā kā šī ikona aizvietoja bāzi, tam bija jābūt ceļam ārā no Patosa. Es aizbīdīju Godzillu līdz sarkanās maskas ikonai, un sāku spēli. 

Šīs līmenis izskatījās pēc elles un degošu uguni aizmugurē. Uguns liesmas bija skaistākais, ko biju redzējis NES spēlēs. Fonā skanēja mūzika, kas atdarināja lēnus sirdspukstus. Teksts paša augšā bija pazudis, arī dzīvības stabiņš un visssss pārējais. Vidū bija tikai viens vards "SKRIEN"

Es gāju cauri līmenim un tieši tāpat kā zilajos kalnos, nebija ienaidnieku. Pirmo reizi, kad tas manī ietriecās es pat to nepamanīju, jo istabā, tieši tajā brīdī kaut kas nokrita un es novērsos, kad atkal pievērsos spēlei, mans Godzilla jau mira. Es nodomāju, ka tas ir kārteijais glichs, bet es netaisījos spēli spēlēt bez Godzillas, tāpēc restartēju spēli. 

Es biju nedaudz izbesījies, jo domāju, ka būs jāpārspēlē viss līdz vietai kur tiku, bet tas nenotika. Spēle atkal sākas tieši tur, kur es to restartēju. Šoreiz es biju nolēmis, nenovērst ne acu no spēles. Tad es sadzidēju zemu elsošanas skaņu un es ieraudzīju šo lietu..