Otrais raksts, bet pirmais kurš tagad ir publicēts.
Visu domāju pats, bet var būt iespēja ka kāds ir līdzīgs kautkam, ko jūs jau esat lasījuši. Piedodiet ja tā ir. :]
Bieza tumsa.9
49
2
Es biju viens no tiem cilvēkiem, kuriem ļoti interesē mistiskas lietas. Ar draugu uzzinājām ka kautkur atrodas saliņa, kas pēc cilvēku teiktā, ir apsēsta. Tā nu mēs devāmies uz to saliņu, kas mum aizņēma pamēram dienu. Kad ieradāmies, pat mums tas likās aizdomīgi. Neliela saliņa, uz kuras ir tik liela ala, ka visa sala ir aizņemta ar to. Ar draugu iegājām iekšā, un uzreiz jutāmies neomulīgi. Pagāja 2 minūtes kad draugs jau sāka krist panikā, jo dzird balsis. Viņš skrēja atpakaļ uz izeju, bet es nesaprašanā gāju tālāk. Pēc minūtes es dzirdu histēriski skaļus kliedzienus, kas tuvojās uz manu pusi. Es bija paralizēts no bailīgās skaņas, bet beigās izrādijās ka tas bija mans draugs kurš histērijā kliedza. Viņš ignorējot aizskrēja tālāk, ignorējot mani, un tad es sāku viņam skriet pakaļ. Bija bieza tumsa, un pat ar lukturi es neko neredzēju, bet dzirdēju tos kliedzienus. Kad es beidzot tiku pašās beigās, es nobijos un pat sāku raudāt Mans draugs bija piesist pie sienas, ar katru ķermeņa daļu atrautu viena no otras. Atrodot šo bailīgo skatu, es turpināju dzirdēt tos histēriskos kliedzienus, bet šoreiz tie jau bija šausmīgi laimes spiedzieni, kas ātrā tempā tuvojās man.
Bija normāla diena skolā, un kā jau katru dienu, pēc pēdējās stundas visi priecīgi skrēja ārā no klases. Kad izgāju no klases, es ievēroju ka otrā gaiteņa pusē ir bieza tumsa, un pašā galā varēja redzēt durvis kas bija nedaudz atvērtas. Es pajautāju draugam, bet viņš ignorēja, un ar uztrauktu skatienu aizgāja. Vakarā es saņēmu ziņu no viņa lai ignorēju to gaiteņu daļu, jo es negribot zināt kas tur atrodas. Nākamajā dienā viņš nebija skolā, un tas man likās aizdomīgi, jo pēc īsziņas es mēģināju sazvanīt viņu, bet viņš nebija sasniedzams. Pēc stundām es atkal apskatījos uz to gaiteņa galu, bet tad es ieraudzīju kautkādu galvas formu, bet domāju ka tā ir halucinācija. Pajautāju direktorei kas tur atrodas gaiteņa galā, bet viņa bija apmulsusi, un teica ka nesaprot par ko es runāju. Es biju dusmīgs, un kliedzu uz to gaiteņa pusi, ka rītā es noteikti iešu iekšā. Nākamajā dienā pēc stundām es izlēmu pazvanīt draugam, lai uzzinātu vai viņam viss kārtībā. Kad sāku zvanīt, es dzirdēju kā viņa telefons skan tajā gaitenī, caur durvīm. Es biju nobijies, un lēnām gāju iekšā tumsā. Pēc desmit sekundēm es jau biju gaiteņa vidū, un apskatoties atpakaļ es redzēju tikai tumsu. Pagriezos atpakaļ, un es redzēju sava drauga seju, kas izskatijās ļoti izmisusi, un blakus viņai es redzēju figūru, kurai bija izkropļota seja, un tā seja ļauni smaidot skatījās uz manīm. Es centos aizbēgt, bet dzirdēju kā tā figūra spiedza, un tā spiegšana lēnām palika skaļāka. Es sapratu, ka izbēgt nav iespējams.
Reklāma
Ar ģimeni ievācāmies jaunā mājā. Māja bija liela un ērta, tikai mīnus bija tas, ka man bija istaba kurai bija tikai viens logs, un tas logs bija pretīm mājai, kura jau sen bija pamesta. Pēc nedēļas mēs jau bijām ievākušies, un pirmajā naktī es redzēju kā tajā mājā iedegās gaisma. Es biju apstulbusi, jo zināju ka tajā mājā nav elektrības. Pagāja stunda, bet gaisma tur vēl palika. Bija jau 11 vakarā, un es grasījos iet gulēt. Iekāpu gultā, un aizmigu. No rīta man bija ideāls garastāvoklis, un es aizgāju pie loga lai paskatītos, un ko es redzēju bija biedējoši. "1/7" bija uz loga, bet es nesapratu ko tas nozīmēja. Ar katru rītu, skaitļi mainījās. "2/7, 3/7, 4/7", un tad es sapratu ko tas nozīmē. Ar katru rītu es sāku justies sliktāk un sliktāk. Sestās dienas vakarā es redzēju kā garāžā bija iedegta gaisma, un tajā apkārt riņķoja kautkāda figūra. Ar uztraukumu es aizgāju gulēt. No rīta es pamodos ļoti slikti. Aizgāju pie loga un redzēju "7/7". Nogāju lejā pie brokastu galda, un ar ģimeni gribēju aprunāties, bet nevarēju, jo katru reizi kad gribēju ierunāties par to, es dabūju tādu kā dūrienu vēderā. Domāju ka aiziešu pie draudzenes, un tā arī izdarīju. Vakarā ap desmities es atnācu mājās, bet mājas durvis bija vaļā. Iegāju iekšā, un viss bija tumš, bet elektrība strādāja. Neviena nebija mājās, un visas durvis bija aizslēgtas, vienīgās atslēgtās bija manas istabas durvis. Iegāju iekšā, un redzēju kā mana gulta ir nolikta pretīm logam. Mēģināju aizbīdīt, bet viņa nekustējās. Skrienot uz durvju pusi, es sāku raudāt jo biju nobijusies, bet kad biju pie durvīm, es ieskrēju ar seju viņās, jo es nevarēju atvert. Aizgāju atpakaļ pie gultas, un redzēju kā pie garāžu durvīm stāv izkropļota figūra, ar izkropļotu, ļaunu smaidu sejā. Sapratu ka neko izdarīt nevaru, iekāpu gultā, un mēģināju aizmigt. Ik pēc desmit minūtēm man atvērās acis, un figūra bija tuvāk manam logam. Pēc stundas, viņa jau bija tuvu. Aizvēru acis, un nevarēju atvērt. Es jau sajutu, ka figūra ir blakus manai gultai, un ar skaļiem spiedzieniem viņa lēnām tuvojās manai sejai.
Tev patiks šie raksti
