Ceru, kad patiks. Piedod , kad tik 3stāsti , ja jums patiks.Tad izveidošu 2daļu
Bet varbūt viņi ir?18
167
0
Kad man bija 13 gadi, mēs ar vecākiem pārcēlāmies dzīvot citur. Jo tēvām piedavāja labāku darbu. Mums nebija īpaši daudz naudas,tādēļ meklējām lētāku māju. Skatijāmies sludinājumus un ieraudzījām lētu un lielu māju. Tā nu mēs tajā ievācāmies. Bija naksi , kad dzirdējām soļus , bet nepievērsām tam uzmanību. Kādu nakti es pamodos dēļ skaļiem kliedzieniem .. es nodomāju, kad tēvs atkal lejā ir atstājis tv ieslēgtu un devos lejā izslēgt. Kad biju izgājusi no savas istabas devos uz kāpnēm. Kad taisijos iet lejā redzēju nelielu baltu miglu un pēc brīža parādijās meitene visa notraipīta ar asinīm. Es nežēlīgi pārbijos un skaļi iekliedzos...uzreiz vecāki izskrēja no savas istabas. Nākamajā rīta mēs izdomājām braukt atpakaļ uz pilsētu. Izrādijās , kad pirms 10gadiem šajā mājā ir nežēlīgi nogalināta jauna meitene.
Kādu vakar es devos no darba uz mājām. Kā parasti devos uz mājām pa ierasto ceļu. kad biju , jau nobraucis pusceļu mani apstādināja policija un teica, lai griežu atpakaļ , jo ceļš ir slēgsts, tādēļ kad ir notikusi smaga avārija. Gribēju ātrāk mājās tik. Es apgriezos atpakaļ un zināju, kad ir neliels ceļš kurš aizvedīs uz lielceļu , lai varētu tik ātrāk uz mājām. Nekad nebiju braucis pa šo ceļu. Paceļam redzēju , kādu jaunu sievieti es apstājos un piedāvāju viņu aizvest. Jaunā dāma piekrita un iekāpa mašīnā. Es viņai jautāju uz kurieni man viņu vest. Viņa atbildēja , kad līdz lielceļām. Tā nu mēs visu ceļu runājāmies,smējāmies un ākstijāmies, šķīta ļoti jauka meitene. Kad atbraucām uz lielceļu un apstājos un pagriezos lai pēdējo reizi paskatītos uz meiteni un atvadītos, kad pagriezos tur neviena nebija. Visu ceļu uz mājām man galvā šaudijās tūkstošiem domu, ta nu es pazvaniju savam draugam ceļu policistam un pastāstiju. Viņš teica, kad pirms vairākiem gadiem uz šī ceļa ir bijusi notriekta meitene.
Reklāma
Reiz kāda sieviete brauca mašīnā no darba. Jau kopš
viena pagrieziena viņai visu laiku sekoja kāds sarkans minibusiņš
No sākuma sievietei bija vienalga – droši vien brauc uz to pašu pusi, tad ta liela muiža. Bet mašīna turpināja sekot, un ik pa brīdim
ieslēdza tēlos lukturus, kuri izgaismoja sievietes mašīnu. Bet
mašīnaa neatstājās no sievietes. Tad viņa nosprieda, ka brauks pa
ceļu, pa kuru neviens nekad nebrauc, jo tur nav ne labs ceļš ne
gaismas. Viņa nogriezās pa to ceļu. Bet mašīna turpināja sekot un
slēgāt iekša un ārā tālos lukturus. Nu jau viņa bija
pārbijusies, un zvanīja policijai, lai viņi gaida pie viņas mājas
un grābj ciet sarkanā busiņa šoferi. Sieviete aizbrauca mājās, kur
policija kā jau runāts gaidīja. Kad arī minibusiņš apstājās
policijas vīri pieskrēja klāt un grāba viņu ciet, bet vīrs
kliedza: “neķeriet mani, bet viņu!!” Policija pamanīja, kaa no
sievietes mašīnas izkāpa kāds cits vīrs ar nazi rokās, bet tad
viņš izgaisa. Beigās atklājās, ka vīrs kurš bija mašīna bija
centies pārgriezt sievietei rīkli, bet sarkanais busiņš to bija
pamanījis un katru reizi kā šis kaut kas gribējis uzbrukt ieslēdza
tālos lukturus, lai izgaismotu mašīnu, un sieviete viņu pamanītu.