Bermudu trijstūris. Tā upuri un īpatnības.30

Burinieks "Rosalie".

1840. gada augustā netālu no Naso tika atrasts liels franču kuģis, vārdā "Rosalie", kas bija ļaužu pamests, bet citādi pilnīgi nevainojamā kārtībā. Buras vēl aizvien bija mastos, un šķita, ka kuģis ticis atstāts tikai pirms dažām stundām. Nekādu sūču nebija, kravas telpās atradās nebojāta, vērtīga krava, bet vienīgā dzīvā būtne uz kuģa bija izbadējies kanārijputniņš, kas atradās būrī. Kur palikusi apkalpe, tā arī nekad netika noskaidrots.

Brigantīna "Mary Celeste".

Neviens jūras noslēpumu apraksts nebūtu pilnīgs, ja tas neminētu "Mary Celeste". Lai gan šis kuģis tika atrasts dreifējam starp Azoru salām un Portugāli, tas bieži tiek pieminēts saistībā ar Bermudu trijstūri.

103 pēdas garo brigantīnu "Mary Celeste", kuras kravnesība bija 282 tonnas, jūrā pamestu atrada "Dei Gratia" 1872. gada 4. decembrī. Abi kuģi bija uzņēmušī kravu Ņujorkā iepriekšējā mēneša sākumā; kapteinis Brigss ar "Mary Celeste" 7. novembrī izbrauca uz Dženovu, un "Dei Gratia" kapteinis Mūrhauss sāka burājumu uz Gibraltāru 15.  novembrī.

Kad kapteinis Mūrhauss mēnesi vēlāk pamanījis otru kuģī jūrā, tā buras bija uzvilktas un kuģis burājis pa vējam, taču darīja to tik haotiski, ka noskaidrošanai tika nosutīta īpaša komanda. Tie konstatējušī ,ka kapteinis, viņa sieva, meita un 8 apkalpes locekļu uz kuģa nav. Vienīgā glābšanas laiva arī atradās savā vietā. Kuģis bijis nedaudz cietis, bet ,visādi citādi , bija labā lietošanas kārtībā. Virrtuvē gaidījušas pusdienas kuģa pasažieriem. Krava, kura sastāvēja no 1700 mucām ar alkoholiskiem dzērieniem, bija neskarta ( šis fakts jau vien pierāda ,ka notikusi mistiska lieta ). Visi kuģa dokumenti bija pazuduši, trūka arī navigācijas instrumenti. Mūrhausa komanda nogādāja "Mary Celeste" Gibraltārā, kur saņēma nelielu atlīdzību. Protams, tadēļ daudzi cilvēki teica ,ka kapteinis Mūrhauss ir nogalinājis "Mary Celeste" komandu, lai saņemtu atlīdzību, bet tas nekad netika pierādīts.

Uzskata, ka "Mary Celeste" pasažieri kuģī pametuši starp 25. novembri un 5. decembri, bet kādā veidā un kāpēc, tas ,diemžēl, nav zināms.

Buru kuģis "Atalanta".

1880. gada 31. janvārī britu kuģis "Atalanta" izbrauca no Bermudām ar apkalpi, kas sastāvēja no 290 kadetiem un virsniekiem. Ceļā uz Angliju tas bez pēdām izgaisa. Pēc vairākiem mēnešiem tika konstatēts ,ka kuģis nav sasniedzis Angliju. Sākās vispārēja tā meklēšana, kurā tika iesaistīti ļoti daudz flotes kuģu. Atgadījums tika spožī attainots presē. Parādījās pāris norādes no cilvēkiem , kas , itkā , redzējuši kuģa katastrofas brīdi, bet tie visi izrādījās meli.

Kuģa vraks tā arī nekad netika atrasts. Iespējams ,ka kāda kuģa daļa ir atrasta, bet nav identificēta, jo okeāns ir pilns ar dažāda veida kuģu atlūzām. Lai nu kā, šis notikums arī tiek pievienots Bermudas trijstūra upuru skaitam.

"Ellen Austin" un pamestais kuģis.

Viens no dīvainākajiem notikumiem ar pamestu kuģi atgadījās 1881. gadā, kad britu kuģis "Ellen Austin" Atlantijas okeāna vidū sastapa kādu šoneri. Tas bija ļaužu pamests, bet vēl aizvien lietojams. Uz šonera izsēdināja nelielu glābšanas komandu, un abi kuģi devās uz Sentdzonsu Ņūfaundlendā.

Pēc pāris dienām uznāca migla, un kuģi izšķīrās. Tie atkal sastapās pēc dažām dienām. Un vēlreiz izrādījās, ka kuģis ir pamests. Glābšanas komanda bija pazudusi tā pat kā tās priekšgājēji. 

Kapteinis vēlreiz vēlējies izsedināt glābšanas komandu, bet visi atteikušies iet. Tā nu šis šoneris pamests peldot Atlantijas okeānā.

Džošua Sloukems un jahta "Spray".

Savulaik pasaulē vispazīstamākais visprasmīgākais jūrnieks kapteinis Džošua Sloukems pazuda Bermudu trijstūrī 1909. gadā. 

Viņš pirmstam bija izpelnījies visas pasaules jūrasbraucēju atzinību, jo bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē apburājis apkārt pasaulei. Šis ceļojums ,kas ilga vairākus gadus un ko viņš paveica savā lieliskajā jollā "Spray", noslēdzās 1898. gadā. Sloukems guva uzvaru par spīti šķēršļiem, ar kādiem sastopoties vairums cilvēku parasto cilvēku un laivu būtu cietuši sakāvi.

Viņš burāšanas ātrumā pārspēja pirātus pie Marokas, pārdzīvoja vētras , kas iznīcināja netālu esošus lielākus kuģus, noturēja bijīgā attālumā veselas mežoņu ciltis Magelāna jūras šaurumā un turpināja ceļejumu arī tad ,kad visas viņa kartes bija gājušas bojā. Viņš veselu nedēļu nonīka Sargasu jūras klusuma zonā, bet ,atgriežoties uz Ņujorku, to naktī sagaidīja visspēcīgākā vētra visā ceļojumā, viesulis, kas nodarīja krietnus postījumus pilsētā.

Tomēr šis pats vīrs, kuram pietika prasmes, drosmes un izturības, lai tiktu galā ar vislielākajām briesmām, kādas vien daba tam varēja piedāvāt, pēc dažiem gadiem bez vēsts pazuda relatīvi īsa brauciena laikā caur Bermudu trijstūri. Viņš devās ceļā no Martas Vinjarda uz Dienvidameriku 1909.gada 14. novembrī, un kopš tā laika vairs nav redzēts. 

Daudzi , kuri pazina kapteini Sloukemu, uzskata, ka viņš bija pārāk labs jūrnieks un "Spray" - pārāk laba laiva, lai tos pievarētu parastās jūrā sastopamās briesmas.

Ir daudz uzskatu, kas notika šī brauciena laikā. Piemēram, ka viņam piemtusies sirdstrieka un viņš nomiris šajā laikā.

Laikapstākļi bijuši normāli, bez liela vēja un vilņiem. Bet viens ir skaidrs - kapteinis Sloukems ,šī liktenīgā brauciena laikā, pazuda bez vēsts.

Ogļu kuģis "Cyclops".

1918. gada 4. martā ASV jūras kara flotes ogļu transportkuģis "Cyclops", kura kravnesība bija 19 600 tonnu, izbrauca no Barbadosas Vestindijā ar 309 vīru apkalpi un mangāna rūdas kravu. 542 pēdu garais kuģis, kas tolaik bija viens no lielākajiem pasaules jūrās, atradās ceļā uz Norfolku, bet tā arī nekad tur neieradās. Neraugoties uz plašajiem meklēšanas pasākumiem, nekādas pēdas atrastas. Kuģis netika noraidījis arī SOS signālu. 

No sākuma domāja, ka "Cyclops" ticis torpedēts, bet vācu dokumentu izskatīšana pec kara liecināja, ka nekādas zemūdenes tolaik šajā okeāna rajonā nav darbojušās. Ir izteiktas domas ,ka kuģis uzskrējis mīnais, bet vēlāk pierādījās, ka tajā rajonā mīnas nav bijušas. Tika noraidīta arī iespējamība, ka notikusi iekšēja eksplozija , jo tādā gadījumā okeāns būtu piemētāts ar kuģa atliekām un līķiem.

Nekad tā arī nekas netika uzzināts par šī lielā kuģa pazušanu , bet tā pazušana nodēvēta par vismīklaināko noslēpumu jūras kara flotes vēsturē..

Japāņu tvaikonis "Rafuku Maru".

"Tas ir kā dunci! Steidzieties palīgā!" par radioviļņiem atlidoja izmisuma pilna balss. 

"Lūdzu, nāciet palīgā, mums nav glābiņa!" Tad saucieni no "Raifuku Maru" pagaisa visnotaļ rāmās jūras klusumā. Citi kuģi Bermuda trijstūrī bija neizpratnē, kālab būtu jāpārraida tāda vēsts tik rāmā dienā. Kopš šī 1925. gada aprīļa tā arī nekas vairs nav ne dzirdēts, ne redzēts par minēto tvaikoni vai tā apkalpi.

Jahta "La Dahama".

1935. gadā pa jūru netālu no Bermudām klīda spoku kuģis. Jahta "La Dahama" ar nolūzušiem mastiem, kas tai vilkās līdzi pa ūdeni, un sadauzītām gaismas lūkām rāmi šūpojās nelielos viļņos, kad uz tās izkāpa jūrnieki no kuģa "Aztec", lai to tuvāk apskatītu. Jahta likās pamesta gluži bez iemesla, jo uz tās bija pietiekami dzeramā ūdens un pārtikas, un abas glābšanas laivas bija neskartas.Paņēmuši līdzi kuģa dienasgrāmatu , jūŗnieki turpināa braucienu uz Angliju, kur tie pastāstīja par pamestā kuģa noslēpumu. Vislielākais noslēpums un pārsteigums viņus gaidīja tagad ,jo viņiem paziņoja, ka itāļu laineris "Rex" izglābis "La Dahama" apkalpi jau vairākas dienas pirms tam, kad šo jahtu atrada "Aztec", un tad, jau stāvēdami uz "Rex" klāja, visi noskatījušies, kā "La Dahama" pazūd jūras dzīlēs. Tātad "Aztec" bija atradis spoku kuģi, kas atkal izniris no sava kapa dzelmē..