Rajons Atlantiskajā okeānā, kurā notiekot noslēpumainas kuģu un lidmašīnu pazušanas, sauc par Bermudu trijstūri. Šo rajonu kartē atpazīst ar iedomātām trijstūra līnijām Florida – Bermudu salas – Puertoriko.
Bermudu trijstūra noslēpums ...12
267
0
Tiek izvirzītas dažādas hipotēzes, lai vismaz kaut kā varētu izskaidrot šīs mīklainās pazušanas, sākot no neparastiem laikapstākļiem, līdz pat citplanētiešiem. Tomēr skeptiki apgalvo, ka šajā rajona kuģi pazūdot ne vairāk kā citos pasaules okeānos un jūrās.Bermudu trijstūra rajons skaitījās bīstams jau spāņu kundzības laikā, Centrālajā un Dienvidamerikā. Kad spāņu galionas no šīm kolonijām izveda zeltu un sudrabu, tās pulcējās Havannā , bet pēc tam devās pāri okeānam uz Spāniju. Daudzi apgalvo ,ka vēl joprojām Bermudu trijstūra dzīlēs ir nogrimuši 1200 spāņu kuģi, pilni ar zeltu un sudrabu. Vēlāk šīs zemes kolonizēja Francija, Anglija, Nīderlande, un atkal, jūras dibena sāka grimt desmitiem kuģu.
Pirmoreiz par noslēpumainām lidmašīnu un kuģu apkalpju sastāva pazušanām, sāka runāt izdevuma “Asociated Press” žurnālists Džons, kurš 1950.gada šo rajonu nodēvēja par “Sātana jūru”. Bet pirmo reizi, vārdu salikumu “ Bermudu trijstūris” sāka lietot Vinsents Gaddiss, kurš 1964.gadā, spiritiska rakstura žurnālā publicēja rakstu “ Nāvējošais Bermudu trijstūris”.Bet jau 60.gadu beigās un 70.gadu sākumā parādijās daudzas publikācijas par Bermudu trijstūri.
1974.gadā amerikāņu rakstnieks Čarls Berlitzs (Charles Berlitz) izdeva grāmatu “Bermudu trijstūris” , kurā bija savākti apraksti par šajā rajonā notikušajām dažādām, noslēpumainām pazušanām. Šī grāmata uzreiz kļuva par bestselleru ( latv. – dižpārdokli) un tieši pēc šīs grāmatas publikācijas, teorijas par Bermudu trijstūra nelāgo slavu, kļuva ļoti populāras. Tomēr, pēc kāda laika, tika pierādīts, ka daži fakti šajā grāmatā nebija patiesi.
ASV kongress pieņēma rezolūciju nr. 420-2. Ar šo dokumentu amerikāņi pieminēja 27 jūras lidotājus, kuri 60 gadus atpakaļ, pazuda bez pēdām, neatgriezušies no treniņlidojuma, rajonā virs Bermudu trijstura. Mazliet vēlāk telekompānija NBC kā piemiņai par šiem lidotājiem uzņēma filmu. Pats incidents risinājās 1945.gada 5.decembrī. No ASV gaisaspēku lidlauka Fort-Loderdeilā, pacēlās 5 lidmašīnas Grumman TBM-1 Avenger, komandiera un pirmā leitnanta, Čārlza Teilora vadībā. Misijas mērķis – grupas manevru un iemaņu atstrādāšana, lidojuma ilgums – 3 stundas. Traģēdija jau notika , kad viņi devās atpakaļ, kad pēkšņi Čārlza Teilora ekipāža nodeva radiogrammu bāzes dispečeram : “ Mums ir nestandarta situācija, acīmredzami, mēs esam novirzijušies no kursa !” Vairāk šos cilvēkus neviens nav redzējis…
Pēc dažām stundām ekipāžu devās meklēt 3 patruļbombardētājlidmašīnas“Martin PBM-1 Mariner”. Šīs, 1939. gadā ražotās lidmašīnas, bija aprīkotas ar radariem, kā arī šīs lidmašīnas spēja nosēsties uz ūdens. Šī tipa lidmašīnas spēja lidot 48 stundas bez degvielas uzpildīšanās. Tajos laikos šī tipa lidmašīnas bija labākās, piemerotākās lidmašīnas cilvēku meklēšanai. 2 stundas pēc izlidošanas pazuda viena no šīm meklētāju lidmašīnām, ar visu ekipāžu, un viņi tā arī nekad neatradās...
Noslēpums ir atrsināts?
Metāna gāzes teorija.
Divi austrāliešu zinātnieki paziņojuši, ka mīklainās kuģu un lidmašīnu pazušanas virs reģiona, vairs nav noslēpums un Bermudu mīkla esot atrisināta, liecina žurnālā The American Journal of Physics publicētais pētījums.
Bermudu trijsturis it ka cieš no akūtām gāzu pieplūdēm. Dīvainajās lidmašīnu un kuģu pazušanās, pēc zinātnieku domām, vainojams metāna hidrāts - viena no parastās dabasgāzes formām.Jauno hipotēzi izstrādājuši Melburnas universitātes profesors Džozefs Monahans un goda students Deivids Mejs. Viņi noskaidrojuši, ka milzīgie metāna hidrāta gāzes burbuļi, kas ceļas no kontinentālā šelfa, var bez problēmām nogremdēt jebkura izmēra kuģus. Periodiskie metāna izvirdumi (dažreiz saukti par "dubļu vulkāniem") tik ļoti spēj saputot ūdeni, ka kuģu vadība kļūst pilnībā neiespējama.
Kuģi, kas iekļuvuši gigantiskajos gāzes burbuļos, momentāni zaudē peldspēju un nogrimst okeāna dzīlēs. Savukārt, ja burbuļi ir lieli un pietiekami blīvi, tie, eksplodējot uz jūras virsmas, var notriekt arī zemāk lidojošos lidaparātus vai vismaz iztraucēt to vadību.
Bermudu trīsstūra mīkla atrisināta - grāmatu ar šādu nosaukumu varēja atrast bibliotēkās jau pirms vismaz 10 gadiem.
Bet teorija ir ļoti racionāla un izskaidrojums pieņemams. Vienīgi rodas jautājums: kāpēc šos gigantiskos burbuļus neviens kuģotājs, zinātnieks nav ne redzējis, ne fiksējis, tādā lielas satiksmes rajonā kā Bermudu trijstūriris?
Man pašam reālāka šķiet versija par infraskaņu - , ka noteiktos apstākļos jūrā var ģenerēties infraskaņa, kura iedarbojas uz cilvēkiem, izsaucot paniku, kuras rezultātā viņi bēg no kuģiem, arī iespējams lidmašīnām. Daļa no kugiem tika atrasti dreifējot, jau bez apkalpes uz klāja, bet ar palikušiem suņiem, kaķiem, papagaiļiem uz klāja. Tātad kuģi bija pamesti steigā. Pat dažos gadijumos kuģa žurnālos bija veikti ieraksti - “ Mēs to vairs nespējam izturēt”…
Paldies ! 
Tev patiks šie raksti
