›

Bellu raganas lāsts.2

179 0

Stāsts ir par kādu Bellu ģimeni un nāk no 19. gs. Dienvidu folkloras krājumiem. Viss norisinās Adamsā (Tenisijas štats).

Leģenda par Bellu raganu:

Džons Bells bija fermeris, kas kopā ar ģimeni pātvācās no Dienvidkarolīnas uz Red Riveru (tagad Adamsa, Tenisija) ap 1800. gada sākumu. Jaunajā dzīvesvietā ģimenes galva iegādājies lielu māju un zemes gabalu. Tuvāko gadu laikā vēl turpinot iepirkt zemi, līdz tās izmēri sasnieguši 328 akrus (1 akrs - 4046,8564224 kvadrātmetriem). Bez tā Džons izveidoja arī Red Riveras Baptistu baznīcu. Tā kā jaunajai ģimenei dzīve gāja no rokas, tad piedzima vēl trīs bērni tuvākajos gados (Elizabete, Ričards un Džoels). Ja leģendai var ticēt, tad laika posmā no 1817. - 1821. gadam šī ģimene tika skaļi nolādēta no kādas raganas mutes.

1894 gada skice kāda... Autors: DustySpringfield Bellu raganas lāsts.

1894. gada skice, kāda izskatījās Bellu ģimenes māja.

1817. gadā, fermeris izgāja uz kukurūzas lauku, lai vāktu ražu, taču lauka vidū ieraudzīja dīvainu, iepriekš neredzētu dzīvnieku. Radība bija kā ar suņa ķermeni un truša galvu. Sabijies no šāda mošķa Bells ieskrēja mājās pēc ieroča un vairākas reizes izšāva uz šo dīvainību, bet tā izgaisa. Pēc dīvainā atgadījuma Džons nespēja ne par ko citu nedomāt, kā par dīvaino zvēru. Pēc vakariņām, kad bija laiks doties pie miera Bells sāka dzirdēt ārpus mājas savādus trokšņus.

Ar katru turpmāko nakti neizskaidrojamie trokšņi turpinājās, paliekot skaļākiem un agresīvākiem. Katru reizi tos dzirdot vīrietis, skrēja laukā lai nošautu to kas traucē mieru. Un katru reizi atgriezies mājās nesaprašanā, jo neko nav redzējis. Pēc pāris nedēļām bērni vairs negulēja tik mierīgi, tie sāka sūdzēties, ka nakts vidū skan žurku skrubināšanas skaņas zem viņu gultām. Un drīz vien aŗī sākuši just fiziskus pieskārienus, segas raustīšanu, aizskaršanu, spilvenu lidināšanos un tamlīdzīgas aktivitātes, bez redzama iemesla.

Laikam ritot visi ģimenē sāka palikt nemierīgi, jo tas nebija izskaidrojams, kas notika viņu mājās. Nu jau nelielie trokšņi pārvērtās, gaudošanā, vaimanāšanā un čukstošā balsī, kas kā veca sieva dziedāja kādus vārdus. Pirmais, kurš šajā ģimenē izjuta patiesu nelabā spēku un klātbūtni bija meita Elizabete. Viņa saskārās ar matu raušanu, stungriem pieskārieniem. Bet visu šo laiku ģimenes galva Džons vēlējās briesmīgos notikumus paturēt klusumā, līdz šim brīdim. Pirmie, kas par šo uzzināja bija tuvējie kaimiņi Džonstoni. Pēc kā arī plašāka pasaule sāka interesēties par notiekošo. Pat tuvējās Nešvilas majors vēlējās personīgi dzirdēt visus atgadījumus, kas piemeklējuši māju un tās iedzīvotājus.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Vairāku vīru pavadībā... Autors: DustySpringfield Bellu raganas lāsts.

Vairāku vīru pavadībā ģenerālis Džeksons ieradās Bellu fermā, lai pat ieraudzītu notiekošo. Tam sekoja labi aprīkota kariete, zirgi un vīri. Līdz pie Bellu zemes apstājās, zirgi vairs nespēja pavilkt vagonu. Pēc vairākiem mēģinājumiem izkustināt zirgus un vagonu, ģenerālis nāca pie slēdziena - "tai ir jābūt Bellu raganai!"

Pēkšņi nez no kurienes sievietes balsī tika noteikts "Ļaušu Jums iet, vēlāk vakarā gaidiet mani atkal!" Tā nu ģenerālis pavēlējis vienam vīram jākļūst par aizsargu no raganas. Tas nozīmējis to, ka šim nelaimīgajam vajadzēja ik pa laikam uzrunāt raganu ar ieroci un teikt, ka šī sudraba lode spēj nogalināt jebkādu ļaunu spēku.

Pēc pirmās izrunātās reizes vīru pārņēma drebuļi, sajūta bija, ka visu viņa ķermeni pārņem adatu dūrieni. Pēc tam sajutis spēcīgu grūdienu. Kas arī licis pārējiem drosmīgajiem vīriem nobīties līdz sirds dziļumiem. Visi vīri kā viens lūgušies Džeksonam atļauju doties prom no Bellu zemes. Bet ģenerālis vēl nevēlējās piekāpties, tā nu vīriem bija jāturpina gulēt savos sarga posteņos, līdz ko kādā rītā neviens nespēja izskaidrot, kā viņi nonākušu Springfieldas tuvumā. Kas notika tajā naktī? Kā neviens neko nespēja atcerēties?

Pēc vairākiem gadiem Beita... Autors: DustySpringfield Bellu raganas lāsts.

Pēc vairākiem gadiem. Beita Elizabete, bet Betsija, kā viņu dēvēja, iemīlējās kādā tuvēji dzīvojošā Džošua Gārdnerā. Ar viņas ģimenes atļauju un svētību tie vēlējās apprecēties. Visi priecājās par jauniešu lēmumu. Tiesa, gandrīz visi! Kāda līdz šim nezināma persona atkārtoti čukstēja Bellu atvasei - neprecēt Gārdneru!

Tai pat laikā, kāds skolotājs priecājās par abu pāra jukšanu, skolas biedrs Betsijā bija ļoti ieskatījies un arī vēlējās precēt skaisto meiteni (neskatoties uz lielo vecuma starpību). Vietējie runāja, ka skolotājs bijis ieinteresēts okultismā, bet tam nebija pierādījumu. Skolotājs Povella kungs, bija reizi precējies, bet par to nemācēja īsti neviens stāstīt, kas notika ar sievu, kādēļ tik retais zināja par laulību utt. Povells uzdrošinājās saderināšanās ballē izteikt apsveikumu jaunajam pārim bet ar negatīvu pieskaņu.

Scaronī pati balss Betsiju... Autors: DustySpringfield Bellu raganas lāsts.

Šī pati balss Betsiju turpināja terorizēt, kļustot stiprāka, ar vien apgalvoja, lai neprecas ar Džošua, balss sekoja lai kur abi dotos. Līdz kamēr jaunajai meitenei pacietības mērs bija pilns. 1821. gada Lieldienās viņa izlēma sarikties pie tuvējā tilta un izbeigt attiecības. Taču balss neapklusa. Tā pievērsās Betsijas tēvam.

Reklāma

Bella ģimenei jau likās ka tā... Autors: DustySpringfield Bellu raganas lāsts.

Bella ģimenei jau likās, ka tā ir sastapusies ar visu iespējamo pēdējā gada laikā. Tas viss kļuva tikkai traucējošāks un baisāks. Līdz tēvs saslima un pilnībā bija piesiets mājai. Guļot un atpūšoties viņš skaidri dzirdēja sieties balsi sakām - ""Vecais Džon Bell!" Nākamajā pavasarī bija pienākusi pēdējā Džona stunda pirms nāves, kad iepriekšējā dienā Bells bija ieslīdzis komā. Uzreiz pēc nāves ģimene skapī atrada iepriekš neredzētu pudelīti ar šķidrumu. Vecākais dēls šķidrumu iedeva kaķim, kas nekavējoties miris. Dēls saprata, ka tas varēja nonāvēt tēvu, iemeta to kamīnā, kur pudelīte sprakšķēja lielās liesmās.

Tēva bērēs spokainā balss turpināja visiem dzirdot dungot kādu priecīgu dziesmu, līdz pēdējais cilvēks pameta apbedīšanas vietu. Šī ragana apsolījās atgiesties ik pēc 7 gadiem, kas arī notika. 1828. gadā ragana jeb balss atgriezās. Un pēc 107 gadiem 1935. gadā apciemoja pēdējo Bellu dzimtas pārstāvi doktoru psihoterapeitu Čarlzu Beiliju Bellu, pēc, kā tad ārsts uzrakstīji grāmatu "Bella ragana", pēc kā publikācijas nav bijušas, 1945. gadā miris.