Tev priekšā stāv balta lapa.Tev rokās ir zīmulis.
Tu raksti savu dzīvi.Tu iezīmē sauli lapas stūrī.Tu iezīmē puķes baltā zemē.
Tu sāc rakstīt savu stāstu ar to,kas tev vislabāk patīk.Ar vārdu-uzvārdu.Gadu.Tu raksti un raksti,tu nemaz nepamani,kā zīmulios dilsts.Laiks iet.Lapa jau ir pierakstīta pusē.Klūsē labāk un turpini rakstīt.Nemaz nedomā iet ārā un ar maukām lakstīt.Zīmulis paliek tups.Tu pašlaik jūties tik glups.Tev nav asiāmā.,bet zīmulis atguva savu asumu.Tu turpini rakstīt.Tu domā.Nostādi pats sevi savas dzīves lomā.Tu paliec dusmīgs,jo tev grūti rakstās.Tu met zīmuli pret sienu.Tas paliek manāmi īsāks.Tad tu turpini rakstīt.Ai tu pieļāvi vienu pareizrakstības kļūdu.Tu sniedzies pēc dzēšgumijas,bet tur tās nav.Av!Lapa ir pilna.Tev stapr kājām sāaugusi baigā vilna.Tad tu saproti,ka kaut kas nav labi..tu mirsti-tava dzīve sairst..............Tu attopies,ka tu raksti savu dzīvi.Tad tu piedomā un izdomā,bet tomēr šis teksts bija vienkārši domāts lai tu to atrastu un tev būtu prieks par sevi...Bija??Ja bija tad neliec plusu,ja nebija tad neliec plusu....Lai šis raksts uz mūžiem paliek nulle pret nulli.Allways
Okey davai bļē spok!Paliec klusu.Pataupi citam to plusu.