Baisais rīts skolā30

Vienu dienu, es un mana draudzene, mēs aizgājām uz skolu tā agrāk.Skolā biju es, mana draudzene un skolas dežurante. Es un mana draudzene skraidījām pa skolu. Un tiešām neviena izņemot mūs trīs skolā nebija (zinājām to tāpec, ka garderobē nebija ne viena mēteļa izņemot mūsējos ). Nu tā, mēs skrējam pa skolu un pēkšņi izdomājām uzspēlēt paslēpes. Labs ir mana draudzene vadīja pirmā, bet man bija jāslēpjas. Es aizgāju uz skolas mazāko gaitenīti, kurš atrodas pie skolas bibliotēkas. Te pēkšņi es sadzirdēju soļus, es domāju, ka mana draudzene jau sāk meklēt. Tāpēc es paslēpos aiz durvīm un skatījos pa durvju spraugu, vai tur kāds iet, vai nē. Un ticiet vai nē bija tāda skaņa itkā kāds paietu garām, bet tur jau tā lieta, ka neviens tur negāja. Es izlīdu no slēptuves, likās, ka sirds pa muti izlēks, es klusi lavījos uz priekšu (nesaprotu kāda tam īsti bija jēga, bet negribējās, lai mana dzraudzene mani atrod) un pēkšņi es sajutu vēsumu kāds mūsu piekurunātajā skolā ir retums (un logi nebija vaļā). Es sāku skriet, jo biju tā nobijusies, ka, ja es ieraudzītu savu ēnu es dabūtu trieku. Es griezos ap stūri un mana draudzene uzskrēja man virsū, jo arī es skrēju, mēs abas dabūjām punus. Es sāku smieties, bet mana draudzene izskatījās no kaut kā nobijusies. Kad viņa man izstāstīja no kā viņa nobijās, es vienkārši nespēju tam noticēt. Arī viņa bija dzirdējusi soļus un sajutusi aukstumu, bet tas likās ļoti dīvaini, jo es neko par savu piedzīvojumu nestāstīju viņai. Turpmāk labāk nespēlēšu paslēpes skolā, lai atkal kāds spoks nenobiedē :D