Bailīgs stasts ar draugiem dučās3

Tātad pēc izlaiduma ar draugiem devamies izbraucienā,gribējam labi nosvinēt vakaru.

Tā arī braucām uz dāčām uz manām vecajām bijušajām mājām pie jūras.

Dāčas bija mazas ,maza mājiņa,apkārt meži un tuvumā kapi,mierīgi dzird jūras viļņus un pa logiem stipru vēju...

Tā arī pulkstens 18.00 atbraucām pie manis,izkravājām somas ,atvēram pudeles ar alu,piedzēramies un devamies spēlēt kārtis.

No dāčām līdz pilsētai,jeb kādas mājas ,bija jābrauc 100 km.

Tā arī lūk ieslēdzam dziesmu,sākam kārtīgi dejot,visi bija sadzērušies un domājam ,ka šis būs neaizmirstams vakars.

Pulkstens 11.00 bija jau tumš,meitenes gribēja braukt mājās,bet veči negribēja,meitenes paņēma mašīnu un brauca uz mājām ,viņas teica ,ka rīt atbraukšot ...

Bijām 7 palikuši,stundas sita un pienāca plkst. 12.00...Pēkšņi mums pazuda elektrība un mēs palikām bez gaismas un mūzikas,atvilknē bija svecīte,mēs to nolikām uz grīdas un apsēdamies tai apkārt...Tad mums ienāca stulba idejas,paspēlēties ar gariem!-Durvis bija ciet,logi arī...nedzirdējam ,ne vēja ,ne jūras viļņus.

Visi sadevās rokās un sākam izsaukt un apsmiet garus ,protams neviens viņiem neticēja...

Pēc tam atvērās durvis (visi bijām ļoti nobijušies un neviens negribēja iet pārbaudīt durvis,tad aizgājam es un 2 draugi apskatīties ar gaismiņu,kas bija telefonā (telefons bija pilnīgi līdz galam uzlādēts,bet tas izlēdzās un rādīja ,ka telefons gandriz baterija tukša!

Aizvēruši durvis un atnākuši mēs atpakaļ redzējam ,ka visi 4 draugi bija nobijušies un tikpat kā sastinguši,1 draugs ik pēc 5 minūtēm atkārtoja kautkādus dīvainus vārdus.Pēc tam arī pārējiem sāka rēbt galva,bet es teicu ,ka tas laikam dēļ to,ka daudz iedzēram .

Tad man bija sajūta,ka kāds mani velk un kāds atrodās virtuvē,sāka krist dakšas un naži...

Pēc 10 min. viss atkal bija normāli,telefons bija atkal uzlādēts,domājam ,ka viss atkal labi,telefonā zona nebija...Tad dzirdam ,ka kāds staiga pa bēniņiem.

Pēc tam visi kopā teicam,ka mēs negribējam viņus traucēt un lai iet prom!

Viss nomierinājās un atkal bija normāli ,elektrība parādījās un pazvanījam vecākiem ,lai brauc mums pakaļ.....Tā arī vairs neatgriezamies dāčās un nejokojam ar gariem!

Cerams arī,ka jūs sapratāt un arī nejokosiet ,jo ar viņiem nejokot!