Pirms diviem gadiem man pie durvīm piezvanīja četrus vai piecus gadus veca meitenīte, kuru nekad mūžā nebiju redzējis. Viņa nokliedzās: ‘’Tā, ka tu zini, tagad ir tava kārta mirt!’’ un aizskrēja aiz stūra. Es tiešām pārbijos, bet es nenomiru.
Man dēls man pateica, ka viņam tik tiešām patīk viņa jaunais tētis. Mans vīrs un viņa tēvs ir vienīgais tētis, kas viņam jelkad ir bijis. ‘’Man iepriekšējais tētis bija tiešām ļauns, viņš man iedūra mugurā nazi un es nomiru. Tagadējais tētis nekad tā nedarītu.’’