Parasti ar astrālo projekciju tiek domāts kā smalkā jeb astrālā ķermeņa (tādu dažādu ķermeņu esot veseli 7) atdalīšanās akts no fiziskā ķermeņa, pēc kā astrālais ķermenis spēj neatkarīgi pārvietoties kopā ar ceļojošā apziņu, nokļūt dažādās vietās un pat daļēji un neilgi izturēties kā fiziskais ķermenis.
Vārds "astrālais" nāk no ārsta, astrologa Paracelza, un ir mazliet maldinoša, jo ar "zvaigznēm" (astral - grieķu val.) te ir maz sakara. Viņš par "astrālu" sauca plakni starp fizisko esību un mentālo plānu.
Astrālā ceļojuma koncepciju XIX gs. otrajā pusē noformulēja tā laika teozofi un spirituālisti, un tāda tā tiek uzturēta vēl šodien.
Astrālais ķermenis atrodas fiziskā ķermeņa iekšienē, atkārtojot tā formu. Reizumis, apzināti vai ne, tas varot iziet no fiziskā. Tiek uzskatīts, ka ar gribasspēka palīdzību astrālo ķermeni var projicēt jebkurā attālā vietā vai pat pašos attālākajos Visuma nostūros neatkarīgi no jebkādiem fizikas likumiem, kas ierobežo matērijas pārvietošanos. Attālums tiek pievārēts momentāli. Tādejādi rodas fenomens, ka viens un tas pats cilvēks tiek vienlaicīgi novērots divās dažādās vietās, par ko saglabājušās visai daudz dažādu laiku liecības. Jogi apgalvo, ka astrālā veidolā spēj ceļot laikā un telpā.
Pa to laiku fiziskais ķermenis atrodas transa stāvoklī. No ķermeņa izgājušais cilvēks redz savu ķermeni no malas, apzinas savu "es" ārpus.
Astrālais ķermenis ceļojuma laikā saistīts ar fizisko caur astrālo „nabas saiti” – tādu sudrabainu pavedienu, kas var izstiepties jebkurā garumā un ir tievs kā zirnekļa tīkla pavediens. Šī saite ļauj astrālajam ķermenim atgriezties fiziskajā, kad vien ceļotājs to vēlēsies.
1) Mēs nedrīkstam aizmigt, jo astrālā ceļošana notiek, kad ķermenis guļ, bet prāts nē.
2) Mums ir jāskatās tajā, ko mēs redzam, kad aiztaisam acis. Ja jūs apgalvojat, ka aiztaisot acis jūs neko neredzat, tad jūs melojat paši sev. Palūkojaties dziļāk – dominē zili, dzelteni un zaļi punktiņi kuros īsti neko nevar saskatīt – haotiskas kustības, kuras īsti neko neizsaka. Un šis ir viens no svarīgākajiem punktiem. Vērojiet to, kas notiek jums acu priekšā, kamēr acis ir ciet. Un nevis iedomājaties, bet vērojiet! Jums nekas nav jāiedomājas… jo mazāk domu, jo labāk. Vērojiet šīs kustības, vērojiet kā tās mainās
Apmēram pēc 20 minūšu vērošanas, šie haotiskie punktiņi sāk ieņemt lielākas formas, tādus kā pleķus, sāk palikt interesanti.
3) Domas! Ja neesat pamanījuši, tad parasti, ejot gulēt, pāris minūtes pirms aizmigšanas jūsu domas nav kontrolētas, dažreiz pat var redzēt dīvainus kadrus… neredzētas sejas, ēkas un dažādas vietas par kurām nemaz nedomājat. Dažreiz liekas, ka kāds jūs sauc vai dzirdami citi trokšņi. Apsveicu! Ļoti iespējams, ka jūs esat jau ceļojoši astrālajā plānā, TIKAI NEAPZINĀTI!
okey, kāpēc to darīt? Domā arhitekts nav padomājis par ilūziju iekš ilūzijas ilūzijā? 
Veiksmi.
Man vienreiz gandrīz sanāca ar vadīto meditāciju (?guided meditation) uz austiņām. Viss sāka vibrēt - bija sajūta, ka sākas zemestrīce. Man vajadzēja atvērt acis un pārliecināties, ka nekas nekratās - pieņemu, ka tas daudz ko pabojāja. Vēlāk bija sajūta, ka mans ķermenis levitē un tad nepārvarama baiļu sajūta un tai dienai man pietika (vēlāk lasīju, ka tas ir raksturīgi astrālajai ceļošanai, iesācējiem).. Pēc tam vēl kaut kad mēģināju, bet bez panākumiem. Tas bija ļoti sen. Šonakt pamēģināšu atkal un pēc šīs metodes (man patīk, cik tā ir vienkārša) - Paldies par info.
