Pamanot šeit rakstus par šo tēmu, man radās vēlme pastāstīt par savu pieredzi ar šo parādību. Man nepārāk sen(kādas divas nedēļas atpakaļ) tas pats no sevis negribot un negaidot notika miegā. Bij tā, ka es miegā klausījos ko runā mani vecāki(dzirdu ko runā, taču nespēju ne pakustēties ne praunāt, un, kad piecelies liekas, ka to esi nosapņojis, bet pārprasot runātājiem vai viņi to tiešām teica atbilde ir-jā) un tad es sadzirdēju, kaut ko, kas lika man piecelties. Es it kā piecēlos gultā sēžot,(1. bilde) taču puse no manis bij ārā no ķermeņa un otra puse-kājas bij it kā kopā. Es no tā sabijos un tad mani itkā ievilka atpakaļ ķermenī. Tā notika trīs reizes un katra nākamā bij ar vien īsāka un likās, ka pārējās es pats sevi ievelku atpakaļ. Tad pēc kāda īsa laiciņa(visamz tas likās īss) es piecēlos pa īstam un sapratu, ka tas nebij nekāds sapnis, jo tad kad izgāju no ķermeņa viss likās tā pat kā īstenībā, visas krāsas bij tieši tādas pašas un visas mantas un mēbeles atradās pareizajās vietās, kā tas bieži vien sapņos nav.
Tad tas atkal notika šodien, proti 24.martā. Es atkal dzirdēju vecākus runājot. Taču šoreiz bij tāda sajūta it kā es izlidotu uz augšu.(2.bilde) Un tad notika, kaut kas patiešām biedējošs. Es būdams izlidojis no sava ķermeņa ieraudzīju, ka manā krēslā sēž sievietes siluets, kurš mani vēroja(viss pareizās proporcijās tikai tādā zilganā krāsā). Vai tā varēja būt sieviete, kas arī bija tajā pašā stāvoklī, kādā biju es? Būtu muļķīgi teikt, ka no tā es nesabijos, jo šaubos vai te ir kāds, kuram tā ir ikdienas parādība...Un tad atkal mani it kā ierāva atpakaļ ķermenī un bij sajūta, itkā es aiztaisu acis un momentā attaisu, un pieceļos pa īstam. Piebildīšu, ka krēslu kamēr es gulēju, kāds bija pārbīdījis un, kad tas notika krēslu es redzēju pareizajā vietā. Būtu labi, ja kāds zinošāks par šo te mani vairāk apgaismotu. :) Neesiet bargi, jo tas ir mans pirmais raksts, un gramatiku es vēl tikai mācos. :)
