local-stats-pixel fb-conv-api

Asiņainais stāsts5

96 0

Čau spoki. Es sen neesmu likusi spokustāstus, bet tākā šodien solīja pērkona negaisu izdomāju ielikt spokustāstu. Galvenais lasiet tikai dienas tumšajā pusē! emotion

Tas notika pirms diviem gadiem. Emīlija pārcēlās uz dzīvi nelielā, nomaļā pilsētiņa Midlanā. Tur kopā ar ģimeni viņa mierīgi ievācās skaistā ņūtonlaika mājiņā ar lielu balkonu. Tieši tur atradās Emīlijas istaba. Uz balkona viņa nolika teleskopu un krēslu , lai vakarā skatītos zvaigznēs, kuras no šīs pilsētas vakaros labi saskatāmas.

Nākamajā dienā Emīlija nolēma iepazīties ar šīs pilsētas iedzīvotājiem un uzzināt kautko jaunu par šīs vietas vēsturi. Pirmā vieta kur viņa iegriezās bija bibliotēka, kur satika savu bijušo klasesbiedreni.

Emīlija jutās dīvaini ieraugot draudzenes Žannas satraukto skatienu, bet piegāja viņai klāt un sasveicinājās.

-Čau!

-Čau! Labi , ka tevi satiku. Es jau zināju , ka nebūs labi ja pārvāksies uz šo pilsētu.

- Man šī vietiņa tīri labi patīk!

- Mani vecāki te dzīvoja ,pārvācās un nekad vairs šeit neatgriezās .

-Kāpēc? Viņiem kas nepatika?

- Viņi dzīvoja tajā pašā ņutonlaiku mājā kurā tu !

-Mani šī pilsēta un mājā apmierina. Nevēlos atkal pārcelties! Tas , jau tā bija grūti, pamest savus draugus! - Klusi pateica Emīlija un apķēra Žannu.

- Nu pastāsti man ko vairāk par mūsu māju

- Labi! Vecāki stāstīja, ka jau pirmajā nedēļā tur sajutuši dīvainus spēkus darbojamies, bet viņi vēl pagaidīja , jo gribēja uzzināt ko vairāk. Kādu mēnesi viss bija labi, bet pēc tam vienkāršā dienā , kad mamma atbrauca no darba viņa iegājā mājā un ieraudzīja uz sliekšņa sabērtas smiltis un iekšā samētātus traukus un vāzes, bet ar to laikam nepietika, jo kad viņa uzgāja guļamistabā, atrada sagraizītu baltu kaķi. Par laimi es vēl tad nebiju piedzimusi un tās šausmas nepiedzīvoju, bet izrādās , ka daudzi iepriekšējie šīs mājas īpašnieki arī saskārušies ar šīm briesmām un tāpēc izvākušies. Lūk tāpēc es atbraucu šeit , lai tevi brīdinātu, bet man tagad ir jābrauc! Čau!

- Čau ,Emīlija šekēti noskatījās un stegšus devās mājās.

-Garāžā Emīlija redzēja vecāku masīnu, tāpēc vairs tik ļoti neuztraucās. Atverot durvis virs Emīlijas karājās striķī pakārti viņas vecāki. Asinis lēni pilēja viņas matos ,un viņa pagāja nedaudz uz priekšu, viņu kāds vilinājā, viņa nespēja apgriesties un skriet prom, bet pienāca brīdis ,kad prāts ņēma pārsvaru par ķermeni ,un viņa apgriezās un skrēja uz durvju pusi, bet viņas vecāku asins peļķe pie slikšņa bija liktenīga arī viņai.

96 0 5 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 5

0/2000

Well.. Nedomāju ka sajā bija kas baiss.. Doma kā tāda - laba, bet sķiet ja Tu to būtu izvērsusi garāk, tad būtu daudz labāk.

Un.. Tā meitenes draudzene.. gan viegli visu pateica, itkā tas būtu sīkums un nebūtu par to jauztraucās.

Vajadzēja nedaudz vairāk neskaidrības vai kā tā.

Ieliktu +, ja man sī funkcija darbotos..

2 0 atbildēt

emotion  

0 0 atbildēt

Labi! :)

0 0 atbildēt

Taisi nākamo ralstu :))))

0 0 atbildēt

Atkal loģika klibo emotion Kurš speciāli braucot brīdināt draudzeni gaidītu to bibliotēkā nevis mājā? + par centību.

0 0 atbildēt