Nu ko ,visiem zināmie Helovīni tuvojās. Jauku lasīšanu! Viss ir paša domāts.
Arlabunakti! Helovīna izlaidums+skaisti Gifi.6
385
1
Pēc saspringtas darba dienas beidzot nonācu mājās. Pulkstenis rādija 23.00 ,tas nozīmēja ,ka jāiet gulēt. Vēl kādu brīdi nevarēju aizmigt tāpēc sāku lasīt grāmatu. Pēc garlaicīgās grāmatas manā prātā ienāca stulbas domas-kā būtu ,ja manā māja dzīvotu vēl kāds izņemot kaķis. Pēc baisajām pārdomām aizgāju gulēt. Pēkšņi es nakts vidū pamodos dēļ lielā trokšņa ,likās ,ka to izdarīja mans kaķis ,bet nē ,kaķis gulēja man blakus. Aiz bailēm es negāju pakaļ telefonam ,lai zvanītu policijais ,bet gan 2 stundas noklausījos kā virtuvē kāds runā galīgi nezināmā balsī. No tā laika es nevaru normāli aizmigt un es zinu ,ka arī pašlaik kāds mani vēro. Varbūt tevi arī?
Aizbraucis es uz veikalu sapratu ,ka aizmirsu naudas maku. Nu neko ,jābrauc būs atpakaļ uz māju. Iebraucis es savā teritorijā redzēju kaut kādas daudz melnas mašīnas un cilvēki tur bija. Ne jau tur tā problēma ,viņi raka bedres un meta daudz melnus ,pildītus maisus iekšā bedrē. Zvanījis es policijai sapratu ,ka mani pamanīja viņi. Kāpu atpakaļ mašīnā un taisījos bēgt -diemžēl bēgšana nesanāca . Kroplīgs vīrietis ar nazi sēdēja aizmugurē un iebļāvās kā psihopāts :''Arlabunakti" ! Tajā brīdī viņš nazi dūra manā miesā un skaitīja :"1..2...3"
Reklāma
Bija svētdiena un tā bija diena ,kad ievācos ar sievu es jaunajā mājā. Iegājām mājās priekšā pavērās īpaši baiss skats daudz leļļu ,kas bija sakropļotas un netīras. Uzejot uz otro stāvu tur bija nedaudz lielākas lelles -pieaugušu cilvēku formās. Uz lellēm bija rakstīts :"Mamma ,tētis" .Likās ,ka tas ir ļauns joks un ar tādu domu mēs aizgājām gulēt. Naktī pamodos dēļ tā ,ka mani pamodināja meita sakot :"Es nevaru aizmigt ,padziedi man". Viss bija labi ,bet es tad atcerējos ,ka man nav meitas. Gribēju modināt sievu ,bet viņas gultā vairs nebija.
Ar nelielu draugu pulku sagaidīju pulkstens 22.00 un devāmies un pamesto slimnīcu. Aizgājuši uz turieni ieslēdzām lukturus un sākām aplūkot visas telpas. Ticiet vai nē ,bet tik auksts kā bija tur man nekad nav biis. Kad sapratu ,ka paliek siltāks tajā brīdī pazuda mani draugi un es paliku viens. Gājis pa tukšo gaiteni sāku raudāt aiz bailes -tad pretī parādijās divas sarkanas gaismiņas ,kas tuvojās. Tās nebija cerības gaismiņas ,bet gan kaut kas traks un pretīgs. Tas lēnām tuvojās un es nespēju bēgt. Tajā brīdī es pamodos no murga un turpināju gulēt savā psihenes palātā -pietam atceroties to kā kaut kas kroplīgs nogalināja visus manus draugus.
Paldies ,ka lasīji . Atceries par iespēju aplūkot manus pārējos rakstus ,kas man daudz ko nozīmētu.
Tev patiks šie raksti
