Arhontu plāni nākamajiem gadiem.
Arhonti cer uz globāliem kariem. Saskaņā ar viņu aprēķiniem šai paaudzei ir jāpiedzīvo trešais pasaules karš. Arhonti ieplānojuši trīs iespējamos jauna pasaules kara uzsākšanas datumus atkarībā no ģeopolitiskās situācijas un iedzīvotāju gatavības šiem notikumiem. Pirmais datums - 2012. gada 23. decembris, kas jau netiešā reklāmā ir izziņots visā pasaule kā iespējamais pasaules beigu datums. Otrais datums – 2017. gads. Trešais datums – 2025. gads. Tie ir Arhontu galvenie aptuvenie kara uzsākšanas datumi. Lai gan, protams, var būt izmaiņas, tāpat kā jebkurā citā plānā. ... Principā viņu gatavošanos šiem notikumiem viegli var ieraudzīt un izsekot. Viņu metodes ir praktiski nemainīgas cilvēces vēsturē un atkārtojušās jau vairākkārt. Tas viss tiks darīts saskaņā ar veco elementāro shēmu.
Vispirms viņi pacentīsies maksimāli vājināt pretinieku, kas patiešām var nepieļaut viņu plānu realizāciju. Lai to panāktu, viņi var ķerties vai nu pie provokatīvas, destruktīvas politikas valstī, vai arī, ja minētā politika nenostrādā, mēģinās uzspiest nepieciešamo stāvokli no citām kontrolētajām valstīm. Protams, ja nepieciešams, viņi organizēs šajās valstīs apvērsumus vai revolūcijas, lai panāktu savu marionešu valdības nonākšanu pie varas.
Otrkārt, viņi mākslīgi izraisīs "pasaules krīzi", jo pasaules kapitāla lielākā daļa ir viņu rokās. Turklāt "vajadzīgo" situāciju izraisīšana pasaules tirgos viņiem ir parasta lieta. Atceries, kaut vai iepriekšējo mākslīgi izraisīto pasaules krīzi un tai sekojošo otro pasaules karu ... Turklāt, lai radītu attiecīgo noskaņu sabiedrībā pirms III Pasaules kara, Arhonti mākslīgi izveidos "pasaules pārtikas krīzi", kurā, pirmkārt, cietīs nabagākie iedzīvotāji. Pasaulē bez redzama iemesla pēkšņi strauji kļūs sajūtams pārtikas trūkums, kas novedīs pie bada trešās pasaules valstīs un būtiska pārtikas cenu pieauguma pat attīstītajās valstīs. Kā attaisnojums kalpos "pieņēmumi", ka, protams, tas viss ir saistīts ar globālo sasilšanu un planētas pārapdzīvotību. Šādi "paziņojumi" attiecīgi izraisīs badojošajos vēlmi ātrāk samazināt cilvēciskās populācijas apmērus savā labā. Jāatzīmē, ka, pielietojot mūsdienu tehnoloģijas, ir pilnīgi iespējams Sahāras tuksnesi pārvērst ziedošā dārzā un pat pabarot ievērojamu iedzīvotāju daudzumu. Turklāt uz Zemes vēl joprojām ir pietiekoši daudz auglīgas augsnes, lai nodrošinātu izsalkuma neiespējamību uz šīs planētas.
Un, treškārt, pats galvenais, viņi gatavojas finansēt un organizēt dažus nekam nevajadzīgus karus ar dažām trešās pasaules valstīm, taču ar ASV dalību tajos kā "pasaules policistiem, kas rūpējas par demokrātiju visā pasaulē." Šajos karos, protams, cilvēki ies bojā, arī parastie amerikāņu zēni, kuri nezinot šo karu aizkulises, mirs ticot, ka aizstāvējuši demokrātiju un savas valsts intereses ārvalstīs. Cilvēku bojā eja, protams, izraisīs palielinātu neapmierinātību Amerikas iedzīvotājos. Izmantojot šos sociālos nemierus, Arhonti īstajā brīdī visās bēdās vainos savu marioneti - prezidentu, piedēvējot viņam "neveiksmīgu politiku". Tajā pašā laikā Arhonti ar mediju starpniecību mēģinās pārliecināt sabiedrotos un savu tautu, ka parastie kari nav efektīvi: militārās operācijas ir dārgas, kari ir ilgstoši (kaut Arhonti paši finansēs arī pretējo pusi) un tajos bezjēdzīgi bojā iet daudzi cilvēki. Tātad nauda un cilvēku dzīves tiek bezjēdzīgi izšķērdētas. Rezultātā sabiedrība veidos viedokli, ka ASV būtu jābūt tiesībām likt lietā kodolieročus pret šādām "sliktām, nedemokrātiskām" valstīm (kuras, protams, nekādi neiederas Arhontu politikā). Šis viedoklis nosēdīsies sabiedrībā, virzoties uz domu, ka amerikāņiem kā "brīvai valstij" un "pasaules lielvalstij" ir jābūt tiesībām pirmajiem izdarīt kodoltriecienu. Jo tas ir lētāk un pats galvenais, nav jāmirst pašu puišiem cīņā par "demokrātiju pasaulē".