Avots: www.astral.lv
Pētnieki no Slovēnijas izpētija, ka spilgtā baltā gaisma tuneļa galā ,neparasta miera sajūta , mirušu radinieku redzēšana viņsaulē - nemaz nav nemirstīgās dvēseles sākuma ceļš , pametot ķermeni, kā tiek uzskatīts daudzās reliģijās, bet gan elementāra organisma reakcija uz paaugstinātu ogļekļa dioksidu asinīs.
Ar ko beidzas gaisma tuneļa galā?29
328
1
Pētnieku grupa no Slovēņu Maribora Universitātes izmeklēja vairākus desmitus pacientu (kā sievietes, tā arī vīriešus), kuriem izdevās atgriezties dzīvē pēc sirds pāstāšanās darboties.
Rezultātā katrs piektais atzinās, ka uz nāves lieveņa izjuta neparastas sajūtas, neierastu vieglumu, absolūtu un nomierinošu mieru, gigantiska tuneļa pārvarēšanu, kura galā spīdēja spoža gaisma.
Kādam atkal rādījās jau sen mirušie tuvinieki, bet cits atkal varēja ieraudzīt palātu no augšas.
«Pastāv vairākas teorijas, izskaidrojot pirmsnāves vīziju mehānismu. Mēs atklājām, ka pacientiem, kuriem ir bijusi tāda pieredze, oglekļa dioksīda gāzes atrašanās asinīs ir daudz augstāka nekā, tiem, kuri nekādas vīzijas nav redzējuši», — pastāstīja Klemens-Ketis.
Reklāma
Zinātnieki cer turpināt darbu pie "augšāmcelšanās" izmeklēšanas, lai savāktu lielāku informācijas apjomu, un pierādīt savu hipotēzi.
Par saistību ar oglekļa dioksīdu nekad agrāk netika runāts, un ir to vērts turpināt tālāku izmeklēšanu.
Par labu fizioloģiskajai teorijai runā arī tas, ka cilvēki redz vīzijas neatkarīgi no viņu reliģijas pārliecības, vecuma, dzimuma un izglītibas. Biezāk "lido" tie, kuriem jau agrāk ir nācies stāties uz nāves sliekšņa.
Timēr britu zinātnieki uzskata, ka palielināta CO2 klātbūtne pacientos var izraisīt novatorisku apstājušos sirds palaišanās tehnoloģiju, kad asinis ir spiestas pārlieties atpakaļ orgānā.
"Tas izskaidro, kāpēc pacienti labāk atceras savas sajūtas, bet tas nenozīmē, ka to ir radījis tieši oglekļa dioksīds. Šie novērojumi gan liecina, ka pacientiem, kuri izdzīvoja, smadzenes atgūstas ātrāk: mazāk bojājumu, mazāk aizmirstās, labāk atceras. Iespējams, ka tieši šajā tehnoloģijā slēpjas noslēpums - cilvēka pirms nāves redzētās vīzijas" - izskaidro slovēņu zinātnieku Sema Pārnija no britu Saugpemtona Universitātes rezultāti.
No visa augstāk minētā, pašprotami var secināt, ka viņpasaule neeksistē, un pēc nāves katru no mūs gaida nevis paradīze vai elle, ne tikšanās ar mirušajiem radiniekiem, bet gan tukšums...!
Bet nesteidzieties bēdāties. Zinātniekiem ir peņemts šaubīties. Mūs tak vajadzētu iedvesmot vācu trīsgadnieka stāsts, kurš iet pretrunā ar slovēņu izmeklējumiem.
Kā ziņoja vācu laikraksts Bild, zēns vārdā Pauls, spēlējoties pilsētā Lihena (Branderburgas zeme) dīķa krastā iekrita ūdenī, tur pavadot vairākas minūtes, kamēr viņu izvilka vectēvs.
Uz Heliosa klīniku ar helikopteri principā jau tika vests miris bērns. Ārstu reanimācijas centiemi nenovedap ie panākumiem. Paula ķermeni jau grasijās nosūtīt uz morgu, kad pēc 3 stundām un 18 minūtēm viņa sirds pēkšņi atkal iesitās!
«Savā 30 gadus medicīnas praksē es vēl kaut ko tādu nebiju redzējis, — paziņoja klīnikas profesors Lotārs Šveigerers. — Parasti, dažu minūšu laikā kad bērni atrodas zem ūdens, atgriezt viņus pie dzīvības jau ir neiespējami».
Atgūstot samaņu, Pauls kā pirmo lietu uzreiz paziņoja vecākiem, ka redzēja un sarunājās debesīs ar sievieti, kura teica, ka viņa ir Paula vecvecmamma Emmi, «Emmi teica, — stāstija trīsgadīgs bērns, kurš ne par paradīzi, un par savu sen mirušo radinieku savos 3 gados zināt nevarēja, ka es esmu atnācis pie viņas pārāk agri, un uzstāja, lai es tūlīt pat atgriežos uz Zemi».
Timēr britu zinātnieki uzskata, ka palielināta CO2 klātbūtne pacientos var izraisīt novatorisku apstājušos sirds palaišanās tehnoloģiju, kad asinis ir spiestas pārlieties atpakaļ orgānā.
"Tas izskaidro, kāpēc pacienti labāk atceras savas sajūtas, bet tas nenozīmē, ka to ir radījis tieši oglekļa dioksīds. Šie novērojumi gan liecina, ka pacientiem, kuri izdzīvoja, smadzenes atgūstas ātrāk: mazāk bojājumu, mazāk aizmirstās, labāk atceras. Iespējams, ka tieši šajā tehnoloģijā slēpjas noslēpums - cilvēka pirms nāves redzētās vīzijas" - izskaidro slovēņu zinātnieku Sema Pārnija no britu Saugpemtona Universitātes rezultāti.
No visa augstāk minētā, pašprotami var secināt, ka viņpasaule neeksistē, un pēc nāves katru no mūs gaida nevis paradīze vai elle, ne tikšanās ar mirušajiem radiniekiem, bet gan tukšums...!
Bet nesteidzieties bēdāties. Zinātniekiem ir peņemts šaubīties. Mūs tak vajadzētu iedvesmot vācu trīsgadnieka stāsts, kurš iet pretrunā ar slovēņu izmeklējumiem.
Kā ziņoja vācu laikraksts Bild, zēns vārdā Pauls, spēlējoties pilsētā Lihena (Branderburgas zeme) dīķa krastā iekrita ūdenī, tur pavadot vairākas minūtes, kamēr viņu izvilka vectēvs.
Uz Heliosa klīniku ar helikopteri principā jau tika vests miris bērns. Ārstu reanimācijas centiemi nenovedap ie panākumiem. Paula ķermeni jau grasijās nosūtīt uz morgu, kad pēc 3 stundām un 18 minūtēm viņa sirds pēkšņi atkal iesitās!
«Savā 30 gadus medicīnas praksē es vēl kaut ko tādu nebiju redzējis, — paziņoja klīnikas profesors Lotārs Šveigerers. — Parasti, dažu minūšu laikā kad bērni atrodas zem ūdens, atgriezt viņus pie dzīvības jau ir neiespējami».
Atgūstot samaņu, Pauls kā pirmo lietu uzreiz paziņoja vecākiem, ka redzēja un sarunājās debesīs ar sievieti, kura teica, ka viņa ir Paula vecvecmamma Emmi, «Emmi teica, — stāstija trīsgadīgs bērns, kurš ne par paradīzi, un par savu sen mirušo radinieku savos 3 gados zināt nevarēja, ka es esmu atnācis pie viņas pārāk agri, un uzstāja, lai es tūlīt pat atgriežos uz Zemi».
Bet slovēņu zinātnieki, tikmēr turpina uzstāt uz lielāku satura oglekļa dioksīda asinīs ...
Ommm...
Tev patiks šie raksti
