Rīga ir ļoti veca pilsēta, kas celta ap 1201. gadu un tā sevī slēpj daudz nostāstu un mistikas.
Visi reiz dzirdējuši par mazu vīriņu, kas izlien no Daugavas ārā un pirmajam gājējam prasa, vai Rīga jau gatava?
Tas ir viens no nostāstiem, bet ir vēl citi mistiski tēli, kas liek par sevi runāt jau gadsimtiem ilgi.
Apsēstākās spoku vietas Rīgā18
Sarkanā kardināla spoks mitinās Rīgas doma muzeju telpās - Kolonnu zālē, kur tas pusnaktī grabinās gar zāles logiem. Nostāsti vēsta, ka reiz Rīgas doma baznīcas teritorijā atradās klosteris, kurā mitinājās Rīgas pilsētas mūki. Viens no mūkiem bijis īpaši nežēlīgs pret citiem. Miris mīklainos apstākļos, vēl šobaltdien klejo pa Rīgas doma garajiem koridoriem. Uz šo vietu pat vairākkārt ir izsaukti ugunsdzēsēji, bet neko pārdabisku nav atklājuši. Tikai netālu dzīvojošie un muzeja darbinieki ir redzējuši spilgti sarkanu uguns liesmu...
Dorotejas istabas gleznu spoks klejo naktīs pa Dorotejas istabu, aiztiekot citas gleznas, tikai ne savu. Katru rītu gleznas ir sašķobijušās. Tas viss ir saistīts ar to, ka agrāk šajā istabā uz sienas bija tikai Dorotejas glezna, bet vēlāk pēc otrā pasaules kara šajā istabā izvietoja citas gleznas un tas Dorotejai nepatika. Tā kopš tiem laikiem viņa nedod mieru pārējām gleznām. (Doroteja esot bijusi Kurzemes hercoga trešā sieva, kas pēc nostāstiem esot bijusi skaista un cēla)
Meitene, kas esot iemūrēta sienā, jo esot ļāvusies romantikai ar vienu no zviedru karalistes karavīriem, kas tolaik 17. gs dzīvoja Rīgā. Vietējām jaunavām nedrīkstēja tuvoties zviedru karavīriem, savādāk tās sievietes sodīja. Tā laika Rīgas iedzīvotāji pamanīja romānu starp Zviedrijas karavīru un jaunavu, nolēmuši jauno meiteni pārmācīt, iemūrējot Zviedru vārtu ailē. Vēl šobaltdien pusnaktī izejot cauri šiem vārtiem var dzirdēt meitenes čukstus.