Vārds "feja", cēlies no franču valoda Faes, kas savukārt ir atvasināts no latīņu vārda "liktenis".
Sākotnēji ar šo vārdu apzīmēja valdzinājumu, burvību vai ilūzijas spēku. Šie tēli ir saplūduši daudzās kultūrās arī ar dabas garu mitoloģija. Parasti šīs būtnes iztēlojas kā mazas, smalkas, graciozas ziedu būtnes, ar caurspīdīgiem spārniņiem, kuras var nostāvēt uz ūdens lāses, pat nesavirmojot tās virsmu. Un tomēr, spriežot pēc dažādām leģendām un gadsimtu gaitā uzkrātām ziņām, fejas ir krietni vien daudzpusīgākas. Tās spēj apveltīt dažus izredzētos ar laimi un bagātību vai arī uzsūtīt burvestības un nelaimes, vai pat nāvi cilvēkiem, kuri tas ir aizvainojuši.
Ir kāda reliģiska teorija, ka fejas ir kritušie eņģeļi, kuri līdzīgi kā Lucifers bijuši padzīti no debesīm, bet, kas tomēr nav pietiekami ļauni, lai nonāktu ellē.
