Uz planētas ir vietas, kur cilvēkus pārņem neizskaidrojamas šausmas, kas liek nekavējoties pamest šīs zonas. Taču ne vienmēr tas izdodas, un, kad atrod viņu līķus, šo nelaimīgo sejas ir pārklājusi sastingusi šausmu maska.
Pagājušā gadsimta 70-to gadu sākumā fizikas matemātikas zinātņu kandidāts Valentīns Psalomščikovs kopā ar draugu profesoru Ivanu Stepaņuku pētīja daudzus jūras hronikas faktus, kuros bija informācija par atrastiem kuģiem, kuru apkalpes locekļi bija miruši. Šķita, ka pēdējā dzīves mirklī viņi bija redzējuši kaut ko briesmīgu.
Dabā pastāv tikai viens faktors, kas cilvēkā veicina neizskaidrojamu šausmu reakciju – tā ir infraskaņa, kuras frekvence ir 7 – 8 herci. Valentīns Psalomščikovs raksta: «…mēs pieņēmām, ka šo kuģu apkalpes locekļu bojāeju ir izraisījusi vētraina infraskaņa jeb «jūras balss», kas tika atklāta vēl pagājušā gadsimta 30-tajos gados. Šo atklājumu izdevās veikt profesoram Šuļeikinam. Šo skaņu intensitāte parasti nav liela, taču atmosfērā eksistē īpaši noteikumi, kad to intensitāte var palielināties desmitiem un simtiem reižu. Šuļeikins parādīja, ka «jūras balss» ir novērojama tikai ūdens virspusē – uz sauszemes šī parādība ir ievērojami vājāka.»
