Akmens kapa baisais noslēpums19

Domājams, ka "Akmens kaps" gadsimtiem ilgi bija īpaši cienīta vieta senajām tautām un sava veida  arhīvs. Tieši tāpēc ir pamats domāt, ka tieši šeit varētu būt arī seno Arartas valdnieku nekropole un, iespējams, pazemē slēpjas arī šo valdnieku pils. "Akmens kaps" slēpj tik daudz noslēpumu, ka to atminēšanai būs vajadzīgas paaudzes. 

1971. gada vasarā Dņepopetrovskas apgabalā netālu no Ordžonikidzes pilsētas tika atrasta skifu valdnieka zelta krūšu rota- pektorāle, kuras vecums tika noteikts- ap 4 gs p.m. ē. Tā bija no tīra zelta, svēra 1 150 gramus un tās diametrs bija 30,6 cm. Līdz šim skifu kultūras pētnieki neko līdzīgu nebija atraduši. Pektorāles karkass sastāvēja no četrām zelta caurulītēm, kuru galos bija izlietas lauvu galvas. Visas skulptūras ir reālu dzīvu radību attēli un pat attēlotā amfora ir līdzīga tām, kuras ir atrastas Krimas teritorijā.  Ir neparasta hipotēze, ka pektorāle īstenībā ir...karte, kas varētu palīdzēt atrast skifu karaļu dārgumu atrašanās vietu. 

Senā vēsturnieka Hērodota darbos ir norādīts, ka pirmo skifu valdnieku apbedījumi bija slepeni un saucās par Herrām. Karagājienos iegūtais laupījums tika dots šiem valdniekiem līdz kapā. Un viņu kapeņu dārgumi  varētu būt tik iespaidīgi, ka varētu tālu pārspēt līdz šim atrasto. Aplūkojot pektorāli var redzēt, ka: tās centralaja daļā divu valdnieku rokās atrodas zelta aunāda, un, ja pektorāli apgriež otrādi, tad tās siluetā var ieraudzīt Krimas pussalas un Ukrainas dienvidu apveidus.  

Valdnieka roka, kurš stav uz ceļiem pa kreisi norada uz apvidu, kurs varetu atbilst Melitopolei. Vai tiešam valdnieka roka norāda uz vietu, kur varētu atrasties Herras? Netalu no Melitopoles tek Moločnajas upe, kuras senais nosaukums ir Herras. Ļoti interesanta sagadīšanās...

Ir zināms, ka II Pasaules kara laikā šeit pēc tam, kad Melitopoles apkārtni ieņēma vācieši, ilgi un cītīgi kaut ko meklēja "Anenerbe" . "Akmens kapa" apkārtnē tika veikti vērienīgi izrakumi, kuru rezultātus nekad un neviens nav publicējis.

Kādā 1997. gada dienā inženieris Valentīns Supperts griezās pie Sadovajas ciemata  sovhoza direktora (netālu no Melitopoles) ar dīvainu lūgumu- atļaut viņam izdarīt urbumu netālu no sovhoza augļu dārza. Direktors bija dzirdējis leģendas par skifu zeltu- tas viņam likās interesanti un viņš atļāva.. 

Drīz Suppertam pievienojās vesela mantas meklētāju grupa no Kijevas- ģeoloģijas zinātņu doktore Drozdovska un fiziķis Nikolajs Ševčenko. Zinātnieki veica eholokāciju un atklāja, ka 8-12 metru dziļumā slēpjas  18 zāļu anfilāde. Četru metru dziļumā meklētāji uzdūrās makslīgas izcelsmes plāksnei. Jūras ģeoloģijas institūta zinātnieki uztvēra  5Hz frekvences ("nāves frekvences", kura postoši iedarbojas uz cilvēka smadzenēm) impulsus. Sāka lūzt tehnika un pēc tam smagi ar vēzi saslima Valentīns Supports.Viņs nomira, pirms viņam paspēja veikt operāciju. 

Pēc tam urbšanas darbus mēģināja veikt akadēmiķis Igors Pavlovecs, bet, izdarījis vairākus urbumus, tos pārtrauca- kā viņš teica, esot bijusi sajūta, ka pati nāve elpo darbu veicējiem sejā.

Vietējie neļauj nepiederošiem entuziastiem, kuru netrūkst, veikt izrakumus- jo ir pārliecināti, ka "Supperta zona" ir nolādēta un rakšanas darbi  var atnest nelaimi- pārāk daudz ir gadījumu, kad aktivitātes šai virzienā ir novedušas pie cilvēku saslimšanas un pašnāvībām. Pie tam cilvēki, kuri ir strādājuši ķiršu dārzos, kas atrodas tieši līdzās zonai, vienmēr ir jutušies labi un nav jutuši nekadus veselības traucējumus. 

Acīmredzot vēl nav pienācis laiks Zonai atklāt savus noslēpumus....