11. Slendermens ieguva manu skolu
Skola, kurā es mācījos, tika slēgta, neviens nezina kāpēc. Es devos paskatīties, kas ir palicis pāri no skolas.
Kopā ar draugu devāmies uz skolu naktī. Par cik man ir bail no tumsas, tad es atteicoties doties iekšā, bet tā vietā devāmies uz aizmugurējo pagalmu, kur mēs ieraudzījām viņu. Tā bija meitenīta ģērbusies melnā un ar blondu bizi. Viņa sēdēja un skatījās debesīs. Mēs izbijāmies. Nākamjā naktī mēs ielauzāmies ēkā. Viss bija atstāts kā bija. Dīvāni, krēsli, pat burtnīcas uz soliem. Tualetē bija bērnu bildes ar apvilktiem aplīšiem. Gaitenī uz sienas bija uzzīmēts sledermens. Virtvē viss bija kā iepriekš. Pat ēdiens bija palicis. Tur bija nazis un rokudzelži. Mēs tur atradām skolēnu bildes ar uzrakstiem "Man ir ļoti žēl, es negribu doties prom" "Man vajag tos bērnus" un tml.
12. Viņš ir īsts
Ļauj man paskaidrot. Tā ir kā slimība. Jo vairāk tu to redzi, jo vairāk tu tam tici un baidies no tās. Jo vairāk tu baidies, jo vairāk tu nevēlies to ieraudzīt. Pēc tam tu liec sev noticēt, ka esi to redzējis, jo tu domā, ka to ieraudzīsi. Pēc tam tu vēl vairāk izbīsties, kamēr tas tevi pazudina. Tas ir veids, kā Slendermens ir īsts. Viņš ir īsts, tāpat kā bailes no viņs ir īstas. Ļoti atbaidoša metafiziska būtne, kas aprij tavu saprātu, stāsti bija īsti zināmā mērā.
Un vēl tagat domāju ko tas nozīmē. 
