Izrādās, ka kosmosā ir arī kaut kas tāds, par ko mēs pat nenojaušam. Ūdens, zibens no melnā cauruma un vēl visa kā. Detalizēti zemāk. Citi raksti par kosmosu ir atrodami-->http://spoki.tvnet.lv/profils/fischer
10 dīvainas lietas kosmosā17
180
4
10.Mēs visi zinam, ka krītošas zvaigznes ir meteorīti, kuri krīt atmosfērā.. Taču mēs nezinam, ka ir arī zvaigznes, kuras pa tiešām krīt. Šīs zvaigznes ir nosauktas par Hiperātrajām zvaigznēm, kuras ir kā lielas, baisas gāzu bumbas, kas traucas cauri kosmosam ar ātrumu vairāk kā miljons kilometri stundā. Kad bināro zvaigžņu sistēmu ir aprijis melnais caurums, kas atrodas galaktikas centrā, viena no zvaigznēm “upurējas” un nonāk tā vēderā, kamēr otra tiek aizšauta prom ar milzīgu ātrumu. Padomājiet kādas sekas var rasties, ja šī gāzu bumba, kura ir 4 reižu leilāka kā saule, ieskrien kādā no planētām..
9.Patiesību sakot, Gliese 581c ir kā slepkava. Zinātnieki sāk domāt, ka šī planēta nāk no elles, par spīti savam ārējam izskatam. Tas ir tādēļ, ka tā riņķo ar sarkano punduri, kura mirdzums ir tikai 1.3% no saules. Tāpēc arī šī planēta atrodas ļoti tuvu pundurim, kas izraisa “Mēness efektu”, tas ir, ka pret šo punduri planēta vienmēr būs pagriezusies ar 1 pusi, bet ēnā vienmēr atradīsies otra puse. Ja cilvēks izkāptu gaismas pusē uz šīs planētas, tad viņš mirtu radiācijas ietekmē, bet ja izkāptu ēnas pusē, tad momentāli sasaltu.
Reklāma
8.Ja nu tomēr kādā sistēmā nebūtu pietiekoši ar vienu vai divām zvaigznēm centrā? Tad nu Kastora sistēma ir viena no tām. Tā ir redzama Gemini zvaigznājā, jo Kastora sistēmas centrā ir 6 zvaigznes , un tās riņko apkārt masīvam centram. 2 no tām ir A tipa zvaigznes, kuras ir ļoti karstas un spožas, bet pārējās ir M tipa zvaigznes, kas ir kā sarkanie punduri. Šo zvaigžņu kopējais spožums ir 52.4 reizes lielāks kā mūsu saulei.
7.Pēdējo gadu laikā zinātnieki pēta mūsu galaktikas centra tuvumā esošo putekļu mākoni jeb Sagittarius B2, kas smaržo pēc rum, un garšo kā avenes. Šajā mākonī ir etilspirta formas, kuras kā zināms piedod avenēm tās garšu un smaržo pēc ruma. Šis mākonis satur miljardi miljardi miljardus šīs vielas. Droši vien būtu baigi interesanti, ja tāds izietu cauri zemei..
6.Atgriežoties Gliese solārajā sistēmā, tajā ir ne tikai augstāk pieminētā elles planēta, bet tur ir pat planēta , kas veidota no ledus, kura temperatūra - 439 grādi pēc Celsija skalas. Gliese 436b pavisam vienkārši ir kā degoš ledus klucis. Ledus paliek cietā formā, tāpēc, ka planētai ir ūdens rezerves, kuras lielās gravitācijas ietekmes dēļ, tiek vilktas uz planētas centru, un ūdens molekulas ir tik ļoti saspiestas, ka tās nevar iztvaikot.
Reklāma
5.Ir arī planēta, kas būtu milzīgs naudas maiss. 55 Cancri e- šī planēta sastāv no kristalizēta dimanta, kopējā cena sastāda 10 ar 54 nullēm dolāru. Dimantu planēt kādreiz bija binārās sistēmas zvaigzne, līdz kādu dienu otra zvaigzne nesāka 55 Cancri e- sūkt sevi iekšā. Tomēr ļaunais brālis nevarēja izvilkt oglekļa kodolus, kuri lielā spiediena un augstās temperatūras dēļ sāka pārvērsties par dimantu.
4.Himiko mākonis ir vismasīvākais objekts, kas ticis atrasts “jaunajā” kosmosā, un parādījies 800 miljonu gadu pēc lielā sprādziena. Ar visu tā novirzi , tas noteikti būtu lielāks kā puse no Piena Ceļa.
3.Apmēram 12 miljardu gaismas gadu tālumā atrodas lielākās ūdens rezerves visā visumā. Ūdens atrodas kvazāra “sirdī”, un tā apjoms ir 140 triljoni reižu lielāks, nekā viss ūdens uz zemes+apkārt Piena Ceļa melnajam caurumam. Par nelaimi, tas pārvēršas gāzu mākonī ar pāris simt gaismas gadu diametrā.
Reklāma
2.Tikai dažus gadus atpakaļ zinātnieki samulsa par elektrisko šāviņu kosmosā- 10 ar 18 nullēm apmēru, jeb miljards zibens šāvienu reizē. Tas ir milzīgs enerģijas avots. Šis šāviņš ir radās no milzīga melnā cauruma galaktikas centrā. Acīmredzami, melnā cauruma milzīgi spēcīgais magnētiskais lauks ļauj šaut lādiņu cauri gāzēm un putekļiem apmēram 150 000 gaismasgadu tālumā. Šī lādiņa garums ir 1.5 reižu garāks, kā mūsu galaktikas diametrs.
1.Šī kosmosa struktūra ir tik liela, ka tā padara vispārpieņemtos likumus astronomijā gandrīz vai nederīgus. Šī struktūra ir LKG jeb lielā kvazāru grupa. Mūsu galaktika ir 100 000 gaismas gadu liela diametrā, un šo skaitli pareizinot ar 40000 iegūst lielās kvazāru grupas diametru – 4 000 000 000 gaismas gadu. 47 kvazādu saišķis lauž kosmiskos likumus, jo lielākajam objektam vajadzētu būt aptuveni 1.2 miljardus gaismas gadu. Zinātniekiem nav nekādas saprašanas, kā tik liels objekts var pastāvēt kā vesela kopa.
Tev patiks šie raksti
