Japāna - Nintendo, suši un festivāls, kurā galvenajā lomā ir .. vīrieša loceklis. Tā tiešām ir zeme, kura atrodas daudzu "obligāti jāaizbrauc" saraksta augšgalā, un atrodas tur pelnīti.
Japānas vēsture un nākotne ir fascinējoša. Šī ir arī valsts ar vieslielāko šausmu stāstu un pilsētas leģendu apjomu.
OKIKU LELLE. Nav šaubu, ka lelles ir baisas. It īpaši japāņu. To stiklainās acis rada sajūt, ka tās skatās tev dvēselē. Bet kā ar lelli, kuru ir apsēdis mazas meitenes gars? Iepazīstieties - Okiku lelle. Vārds lellei dots pēc sākotnējās īpašnieces. Lelle ir diezgan liela - 40 cm augsta, mugurā tai ir kimono un tai ir melni mati, kas aug. Tiesi tā - mati, kas aug. Lelle ir atrodama Manendži (Mannenji) templī, Ivamizavā (Iwamizawa), Hokaido (Hokkaido) prefektūrā. Kad lele pirmo reizi uzradās templī, tai bija īsti mati - zēngalviņa, bet šobrīd tās mati ir izauguši līdz hipija cienīgām proporcijām. Matu garums šobrīd ir ~25cm. Daži tempļa darbinieki saka, ka matus laiku pa laikam noīsina. Pēc nostāstiem, lelli nopircis kāds mazs zēns, lai uzdāvinātu savai 4 gadus jaunajai māsiņai Okiku. Okiku lelle ļoti patika, viņa ar to spēlējās katru dienu, ģērba to, runājās ar to. Diemžēl draudzībai nebija lemts garš mūžs, mazā meitenīte nomira. Ģimene atteicās izmest lelli un pēc laika ievēroja, ka tās mati aug. Viņi nosprieda, ka mazās meitenes gars ir iemiesojies lellē un nolēma nodot lelli templī, kur tā atrodas līdz pat šai baltai dienai.
SARKANĀS ISTABAS LĀSTS. Sarkanās istabas lāsts ir visnotaļ vienkāršs un mūsdienīgs. Klaiņojot pa internetu, pēkšņi izpeld pop-up, kurā redzamas sarkanas durvis un japāņu burtiem rakstīts "Vai Tev patīk sarkanā istaba?". Ja izvēlēsies spiest uz durvīm, Tev uzdos vēl dažus jautājumus, diezgan vienkāršā Flash tipa aptaujā, beigās parādīsies tavs vārds garā vārdu sarakstā. Dažus no tiem Tu iespējams atpazīsi, kā savus draugus vai tuviniekus. Tas būs pēdējais, ko tu izdarīsi. Nākamajā dienā tevi atradīs tavā istabā, izdarījušu pašnāvību, un visas sienas būs nokrāsotas sarkanas .. ar tavām asinīm. Katrā nostāstā ir daļa patiesības. 2004. gadā 14 gadus jauna skolniece (presē "Meitene A") nogalināja savu labāko draudzeni noziegumā, kas Japānā pazīstams kā Sasebo slaktiņš. Policijas izmeklējumu rezultātā skolnieces datorā, kā pēdējā apmeklētā lapa, uzrādījās "Sarkanā Istaba" video.
KLEENEX REKLĀMAS LĀSTS. "Padod man lūdzu salveti. Es ceru, ka tas ir Kleenex?.." un tamlīdzīgus tekstus varēja dzirdēt Japānā 1980-ajos gados. Šajā desmitgadē Kleenex veica ļoti apjomīgu reklāmas kampaņu Japānā. Galvenajās lomās reklāmā ir sieviete baltā un mazs zēns, kas grimmēts kā maziņš cilvēkēdājs. Mūzika reklāmā ir "It's a fine day" mūziķu apvienības "Jane and Barton" izpildījumā. Tomēr, ne viss bija kārtībā ar šo reklāmu. Iespējams tā dēļ, ka dziesma bija svešā valodā, sāka klīst baumas, ka dziesma ir veca vācu tautasdziesma, kuras vārdi nozīmē "Mirsti, mirsti! Visiem ir nolādēti un viesiem ir jānomirst!". Ne gluži tā ziņa, ko bija vēlējušies nodot Kleenex mārketinga speciālisti. Rezultātā, daudzi skatītāji uzskatīja reklāmu par biedējošu līdz sāka parādīties sūdzības. Reklāmu, protams, izņēma no aprites, bet tas neatturēja nostāstu izplatīšanos. Reklāmas galvenās lomas aktrise - Keiko Matsuzaka esot sajukusi prātā, palikusi stāvoklī ar paša nelabā bērnu. Atkarīgs no tā, kam jautā. Mazais bērns esot aizgājis bojā neizskaidrotos apstākļos un visi, kas pie šīs reklāmas strādāja, pazuduši vai aizgājuši bojā.
JINMENKEN (SUŅI AR CILVĒKA SEJU). Vai esi kādreiz vēlējies suni ar kuru Tu vari parunāt? Varbūt Tev der iegādāties Jinmenken? Tādi ir "novēroti" Japānas pilsētās, skrienot līdzi, gar sliedēm, elektrovilcieniem, sasniedzot milzīgus ātrumus. Daži par skaņas barjeru. Salīdzinājumā ar citiem Japāņu nostāstu tēliem, Jinmenken ir diezgan nekaitīgi. Ja tu viņus neaiztiksi, viņi tevi liks mierā. Bet ja viņi izlems ar Tevi runāt, tad drīzāk, lai pateiktu kaut ko aizvainojošu. Bet kas tie ir? Neizdevušies zinātnes eksperimenti? Autoavāriju upuru dvēseles? Visvienkāršākā teorija laikam arī būtu visprecīzākā. Jinmenken visticamāk ir Japāņu makaki, kuri loti atgādina suņus, gan pēc apspalvojuma, gan ķermeņa proporcijām, un seju pustumsā var arī sajaukt ar cilvēciskiem vaibstiem.
NĀVE NO VENTILATORA. Lai gan šis nostāsts vairāk tiek asociēts ar Dienvidkoreju, arī Japāni ir pieklājīgs šī stāsta klāsts. Un tā turpina izplatīties visā Āzijā. Nostāsts - ja Tu atstāsi elektrisko ventilatoru ieslēgtu uz nakti istabā, kurā Tu guli, tu mirsi. so ideju var atsekot uz 1920-ajiem gadiem, kad tika izdoti brīdinājumi, ka ventilatori var izraisīt nelabu dūšu, vemšanu, hipotermiju, elpošanas problēmas un pat sejas paralīzi. Paldies Dievam par gaisa kondicionieri! Vēl viens variants ir, ka Dievidkorejas valdība šo nostāstu izdomāja un palaida apritē 1970-ajos gados, sakarā ar elektroenerģijas taupības nepieciešamību, lai gan šis variants liekas diezgan ekstrēms.
INOKASHIRA PARKA LĀSTS. Izbraucieni ar laivu ir diezgan romantiski. Apkārt miers. Var dzirdēt kā putni nolaižas ūdenī. Vējš pivina tavus matus. Lāsts, kurš nogalinās tavas attiecības. Pag.. ko? Slavenajā Inokashira Parkā (Inokashira Park), Tokijā ir lāsts, kas salauž attiecības. Uzmanieties mīlnieki, kuri izvēlas šeit izbraukt ar laivu. Nostāsti vēsta, ka šādi pāri pēc tam pārstāj mīlēt viens otru un sarauj attiecības uz visiem laikiem. Nostāsta sakne ir atrodama tur pat ezera krastā. Tur atrodas Benzaitenas (Benzaiten) templis. Benzaitena ir ūdens, skaistuma un vārdu dieviete. Bet viņa ir arī ļoti greizsirdīga un nolād katru pāri, kas uzdrošinās viņas priekšā izrādīt savu mīlestību vienam pret otru. Ja plāno doties medusmēnesī uz Japānu, varbūt aizbrauc pie Benzaitenas pāris stundu vizītē?
"SONY" TAIMERIS. Būsim godīgi - Japāna ir absolūs tirgus līderis elektronikas jomā. Ja tu vēlies kvalitatīvu, precīzu un uzticamu elektroiekārtu, meklē Japānā. Tomēr klīst nostāsti, ka "Sony" nav nemaz tik balti un pūkaini, kā izskatās. 1980-ajos gados sāka parādīties sūdzūbas, ka "Sony" tehnika vienkārši pārstāj darboties dažus mēnešus pēc iegādes. Tā rezultātā pircēji bija spiesti maksāt par rezerves daļām, apmaksāt remontu vai iegādāties jaunāko modeli. Šis nostāsts nesen atkal uzpeldēja, kad 2006. gadā "Sony" atsauca veselu partiju klēpjdatoru, kuru Lithium-ion akumulatoru (ražoti "Sony") pārstāja darboties. Forumu pārplūda ar frāzi "Sony taimeris", bet paši "Sony" noliedza šo faktu, lai gan kādā intervijā 2007. gadā Ryoji Chubachi, Sony valdes loceklis, atzina, ka šī frāze viņam nav sveša. Problēma ar šo nostāstu ir, ka 30 gadu laikā, nevienam nav izdevies atrast kaut ko, kas kaut attāli norādītu uz šāda taimera eksistenci.
PAZUDUŠAIS DERĪBAS ŠĶIRSTS. Indiana Džonss ir atbildīgs par to, ka vesela paaudze uzzināja, kas ir Derības Šķirsts (Ark of the Covenant). Saskaņā ar Bībeli, šķirstā tika saņemti 10 baušļi. Arī tās atrašanās vieta ir apvīta ar nostāstiem. Viena no pārsteidzošākajām vietām ir Tsurugi kalna virsotne, Shikoku salā. Šķirstu uzbūjēva Mozus, un tajā esot atrodamas pārcilvēcīgas spējas, kā rezultātā ļoti daudzi vēlas to iegūt sevā īpašumā. Sākotnēji šķirts tika glabāts templē, uzceltā par godu Karalim Zālamanam (King Solomon) līdz aptuveni 1000. gadam p.m.ē. Pēc tam Šķirsta atrašanās vieta kļūst neskaidra. Baumo, ka tā ir Jordānā, Ēģiptē, Dienvidāfrikā, Francijā, Lielbritānijā un Īrijā. Tomēr Japāna liekas visneparastākā šajā sarakstā par cik šeit nekad nav bijis stipras kristietības vai jūdaisma pārstāvniecības. Un Tsurugi kalns ir viens no budisma un šintonisma simboliem. Tad kapēc šeit? 1930. gadā pētnieks Masanori Takane izvirzīja argumentu, ka pēc gadiem ilgas Šķirsta atrašanās vietas meklēšanas, viņš nonācis pie slēdziena, ka tas atrodas Tsurugi kalna virsotnē. 1964. gadā Japānas valdība izveidoja "Tsurugi-san Quasi-National Park" un turpmāki izrakumi tika aizliegti, līdz ar ko patiesība par to, vai Šķirsts tur ir paliek neatklāta.
CILVĒKI - PĪLĀRI. Šis koncepts ir diezgan dīvains. Iedomājies māju, kura Tev ļoti patīk. Bērnības mājas, bārs, kurā bija tavs pirmais skūpsts, varbūt dzīvoklis, kurā šobrīd sēdi un lasi šo rakstu. Tagad iedomājies, ka esi iemūrēts kādā no šīs mājas sienām. Tas ir cilvēks - pīlārs. Šī "savādā" tradīcija bija sastopama visvairāk feodālajā Japānā, kur samuraji, jeb citi svarīgi cilvēki izlēma kļūt par "hitobashira". Viņi veica pašnāvību, un viņu ķermeņi tika iemūrēti celtnes pamatos. Tiek uzskatīts, ka "hitobashira" gari kļūst par mājas aizstāvjiem un atvaira ļaunumu no tās. Slavenākā "hitobashira" lieta saistīta ar Matsue pili (Matsue Castle) Shimane prefektūrā. Tā uzcelta 17. gs., bet tās uzcelšanās bija sarežģīta, jo dažas sienas visu laiku izgāzās. Tā rezultātā tika sameklēti cilvēki, kas kļūtu par "hitobashira", lai nostabilizētu celtni. Tajā laikā pilsēta notika tā sauktais "Bon Festivāls", pils sargi devās uz pilsētu, sagūtīja skaistāko dejotāju un atgriezās pilī. Dejotaju nogalināja un iemūrēja vienā no sienām. Būvniecība tika pabeigta bez jebkādiem starpgadījumiem. Bet ar to viss nebeidzas. Pēc pils uzcelšanas, ja Matsue pils tuvumā dejoja kāda jauna meitene, visa pils drebēja un grīļojās. Tā rezultātā dejošana Matsue tuvumā tika aizliegta.
NĀVES "SHIROKIYA" LIELVEIKALĀ. 1932. gadā "Shirokiya" lielveikalā izcēlās ugunsgrēks, kā rezultāta aizgāja bojā 14 cilvēki. Bet šo ugunsgrēku vairāk atceras dēļ dīvainajām baumām, kas apvij šo notikumu. Biezajos dūmos un apjukumā dažām sievietēm izdevās tikt līdz lielveikala jumtam 8 stāvu augstumā, no kurienes ugunsdzēsēji viņām lika rāpties lejā pa drošības trosēm. Aptuveni pusceļā sacēlās milzīgs vējš un sievietes, kas bija ģērbtas kimono (zem kimono tradicionāli nevelk apakšveļu), baidīdamās atklāt milzīga pūļa priekšā savas privātās ķermeņa daļas, atlaida troses lai piesegtos, kā rezultātā nokrita un nositās. Turpmāk "Shirokiya" lielveikals savām darbiniecēm piedāvāja valkāt apakšveļu. Neviens neapstrīd, ka ugunsgrēks bija īsts. Bet vai stāsts par sievietem ir patiess? Aplūkosim dažus argumentus. Kimono ir cieši sasaistīts apģērbs, kurš padara šo ķermeņa daļu nejaušu atklāšanos skatam no lejas praktiski neiespējamu. Turklāt, tajā laikā pēdējais modes pīkstiens bija "onsen hot-springs", jeb kopējās saunas karstajos avotos, kuros vīriešu un sievietes kaili sēdēja kopā, tapēc šāds kautrīgums liekas pārspīlēts. Dīvaini, bet Japānas ugunsdzēsības apmācībās šīs nāves tomēr tiek minētas. Ko mēs no tā varam iemācīties?Vienmēr nēsā apakšveļu - ja nu pēkšņi izceļas ugunsgrēks.
Reģistrējos lai pateiktu Ka labs un interesants raksts ! ;)
Bet reāli tie japānieši ir dīvaini, viss vairāk izlasot par tiem suņiem ar cilvēku galvu. 
