Vai laikam var uzticēties?31

Redziet, lasiet, domājiet, jūtiet un klausaties. Tas ir tas , ko es iemācījos jau kopš mazotnes, tādā ziņā, ka es vēl savos gados nebiju pietiekami attīstīts lai uztvertu apkārtējo pasauli caur savu skatījumu uz apkārt notiekošu. Ne velti saka, ka bērns, "es pieņemu ka līdz 9 gadiem", ir viens no laimīgakajiem cilvēkiem, jo viņiem neesot tik abstrakti dominējoša loģiskā domāšana... Uzgaidiet. vai es pieminēju gadus? Oh, jā, gadā esot 365 dienas, ar 12 mēnešiem un kā minimums 28 dienām. Neskan pārak ierobežoti? It kā mūs jau no bērna kājas mācitu par ceļu, kuru iet lielākā daļa sabiedrības. Tas vien liecina par to, ka valsts esošā vara, kā arī "pēdiņās ievēlēta valdība it kā rūpētos par pilsoņu labklājību".

Protams, ir institūcijas kas mūs sargā, rūpējas par mūsu veselību, drošību un labklājību, taču tas nav salīdzināms ar jau gadiem ilgu ticību laikam, ko jau pazīst dzīvs cilvēks, mācoties no iepriekšējās paaudzes. Tas var likties tiešām skumji, bet jau kopš cilvēka dzīvības, indivīds tiek saukta par personu, un tas bez laika nozīmes ir ļoti svarīgs notikums visu apkārtējo, kā arī galvenokārt radu, tuvinieku un protams paša personīgajā dzīvē. Ņemot ka mēs jau kopš dzimšanas tiekam pieminēti un sargāti, rodas viens ļoti būtisks jautājums - vai laiks ir paša cilvēka izdomāta mērvienība, vai arī mes īpašapziņā un bezapziņā kopīgi sekojam kaut kam grandiozam, pilnīgi iespējams izcnīcībai vai harmonijai, kādam mērķim virs planētas ko sauc per zemi.
Ja tevi ieinteresēja šī tēma, tad dod zināt vai nu patīkot jeb rakstot, jo tas tas ir tikai sākums.

Headcrab.