Tagad šī raksta nobeigums, mans ceļš uz darbu kas bij ļoti grūts bet atalgojoš, jo daudz kas pirms tad nedarīts tika praktizēts.
Viss sākās ar skici.
Un tad jau visu sāku likt kopā. Ilgos laikos zīmēju uz apmēram A3, kas radija savas problēmas jo es vienkārši nebīju droš ka izdosies man visas ēnas kartīgi izteikt, plus viss aizņēma daudz ilgāk.
yup yup
seja pabeigta, bet vienmēr bij kautkas vēl kam varētu paāriet pāri atkal.
Bez selfija neiztikt 
par drēbēm arī šaubijos, bet nu ko padarīt 
un šeit produkts finito, kopumā aizņema pie 15+ stundām.
Paldies ka izlasījāt, un atkal, jūtaties brīvi atsāt kādu komentu ja ir kāda brīva minūte 
Gribētu ieteikt vienu lietu - nezīmēt tik daudz no fotogrāfijām.
Paskatoties uz kāda zīmējumiem, praktiski vienmēr ir iespējams pateikt, vai mācīšanās procesā zīmēts no fotogrāfijas vai dabas. Tas atspoguļojas konstrukcijas un perspektīves nobīdēs, nereālistiskos vai - gluži otrādi - pārāk fotoreālistiskos ēnojumos utt.
Zīmējot no fotogrāfijas, tu zīmē tā, it kā viena acs būtu aizvērta. Tas ir plakans attēls. Nav iespējams paskatīties aiz deguna un saprast, kā veidojas tā un tā forma. Nav iespējams pamainīt apgaismojumu un saprast, kā izgaismojas mati, līdz ar to - saprast, kā gaismas maiņa iespaido metu ēnas utt.
Ļoti silti iesaku kādreiz saņemties un pameklēt vietas, kur par lētām naudām var iet zīmēt modeļus. Tas ļoti, ļoti atspoguļojas zīmēšanas kvalitātē.
Veiksmi!
P.S. Varētu jautāt - bet kas vainas fotoreālistiskumam? Labs piemērs ir pēdējais zīmējums, mazais puika. Fotogrāfijā kreisā acs ir pilnīgi tumša. Tas radies no fotoaparāta white balance uzstādījumiem - acs tiešām ir tumša un ēnā, tomēr dabā būtu iespējams saskatīt nianses un tās izcelt. Tagad tā acs izskatās diezgan... creepy, pēc manām domām. Ja zīmētu no dabas, būtu vairāk iespējas variēt ar acs gaišumu - pamēgināt to uztaisīt gaišāku, lai redzētu zīlīti, paeksperimentēt ar gaismas novietojumu utt. Protams, ne vienmēr iespējams piedabūt, lai mazs bērns pozē n-tās stundas, bet zīmējot no dabas, var iegūtu iemaņas, kas šīs lietas ļauj "simulēt" un konstruēt galvā. Tādējādi pat ņemot foto kā pamatu, var iedomāties, kā labak iekomponēt portretu un salikt "fake" gaismas.
Domāju, ka pats kā mākslinieks zini kas tev labāk padodas. Citiem viegli kritizēt, bet tāds talants prasa ļoti daudz smaga darba. Pašai ļoti skauž, jo skicēt galīgi nemāku - pie tam vēl portretus. Gadus pavadīju strādājot ar akrila krāsu un tagad nožēloju, ka nemācījos skicēt. Tiešam lielsiki ! Tā tik turpināt ! 
wow, no pirmā zīmēšanas raksta laba liela izaugsme! Te komentāros labi padomi, es arī ņemšu vērā
Tew ir labs saher maher stils, es zinu ka man nav nekādu pilnvaru tevi kritizēt, bet ja tu gribi pacelties uz augstāku zīmēšanas līmeni, beIdz izmantot pirkstu kā enotaju
