Kopš bērnības ticu, ka cilvēks var visu. Apgūt, varēt, panākt. Kāpēc es tam ticu - nespēju sakarīgi izskaidrot, tā vnk ir tāda dziļa ticība manī.
Nu, un man sens sapnis ir gleznot. Bērnībā neslikti zīmēju, bet tikai zīmēšanas stundās. Kādu pusgadu apmeklēju tēlniecības pulciņu, arī labi padevās, bet tad apnika, un... Pieaugušā cilvēka dzīvē mani zīmēšanas talanti aprobežojās ar kolēģu karikatūrām, bet bija lielas problēmas ar zīmējumu proporcijām.
Pagājušo gadu impulsīvi izpārdošanā nopirku otas, krāsas, pasteļus, un dažus audekla rāmīšus. Bija nocenoti, maksāja tikai 30% no īstās cenas... Gatavojos gatavojos, un beidzot nolēmu mācīt sevi zīmēt.
Te šo rakstu ieliku pašdisciplīnai, jo šis ir pirmais solis, un negribu apstāties. Nu, un ceru uz vērtīgu kritiku, un kādu padomu, ieteikumu.
Gleznot8
64
0
Sāku ar pasteli, bet laikam ar pasteli uz audekla nezīmē... Nu, man nevisai, tapec turpināju ar akrila krāsām
Gribu uzzīmēt vienkāršu dabas ainavu agrā rītā. Tas šķita visvienkāršākais, jo saulainu ainavu man šķiet daudz sarežģītāk... Vsp sākumā gribēju nakti, bet... Nu, tālāk tad jau redzēsiet
Reklāma
Te ņemos ar kokiem. Nez, varbūt vajadzēja iesākumā debesis, un tad kokus...
It kā viss izkrāsots, bet tumšs, plakans un nedzīvs tas zīmējums. Galīgi nepatīk, ņemu labot
Mēģinu labot, pieliekot krāsu, rozā debesīm... Nez, joprojām nepatīk. Un saprotu, ka nemāku ūdeni...
Reklāma
Pārzīmēju kokus, jo galīgi atkal ar proporcijām kautkas nebija.
Pēc ilgas blenšanas uz nedzīvo ūdeni, un spraigas iztēles darbināšanas, beidzot izdodas izlabot ūdeni, biški to atdzīvināt...
Pie šāda iznākuma apstājos. Koki izskatās neveikli, bet man patīk tā daļa ar egļu mežu un ūdeni, kreisā puse zīmējumam.
Nākamo es gribu zīmēt cilvēkus pie ugunskura, jo tāda bilde man jau gadiem stāv galvā.
Variet but skarbi ar viedokļiem pilnīgi droši, tas man tikai palīdzēs 
