Sveiki, kanareiki, eZZiiC ir nobriedis pavērt potrjeras maliņu uz mazu kripatiņu no eZZiiC dzīves...
Vai ir iespējams apvienot radošu fotografēšanu un intensīvu fizisko aktivitāti, piemēram, cīņas sportu? Ja ņemam kā piemēru fotogrāfu-amatieri Jeļenu Jerominu, tad viss ir iespējams. Radošās mākslas aprindās Jeļena pazīstama ar savām burvīgajām dzīvnieku fotogrāfijām, bet sporta pasaulē viņa ir Augstākās sporta meistarības skolas sambo trenere, un jau daudzus gadus vada Sanktpēterburgas sieviešu nacionālo komandu.
Patiesībā interese par fotografēšanu nāca tieši no sporta. Jeļena atcerās, ka nopirka savu pirmo kameru 2007. gadā, lai uzņemtu sacensību momentus. Sporta fotogrāfija nav viegla, objekti ir pastāvīgā kustībā, tāpēc sacensību fotografēšanai vajadzīga prakse. Jeļena praktizējās mājās, fotografējot jaunākā dēla kāmjus, kuri pastāvīgi lēkā šurp-turp pa būri. Pēc tam Jeļena pierakstījās vairākos tiešsaistes foto kursos, un, kā viņa saka - mācību process nebija viegls, ļoti bieži nācās pārtaisīt darbus. Bet tieši tajā laikā viņai ienāca prātā izmantot iepriekšējās fotogrāfijas ar kāmjiem priekš kaut kā īpaša.
Daudzi cilvēki domā, ka fotogrāfa darbs ir vazāties ar četrām kamerām, darboties ar tām katru reizi, kad notiek k-kas incants, un viņam ir liela, aprīkota studija. "Es redzu interesantus notikumus uz ielas, bet kautrējos fotografēt svešiniekus. Tāpēc visvairāk man patīk fotografēt klusumā un vientulībā. Mana studija ir virtuve. Galvenā problēma ir visus izdzīt no turienes". Dzīvniekus Jeļena pārsvarā fotografē naktīs, jo tad neviens netraucē. Viņai ir kamera, impulsa gaisma un softbox. Bet patiešām daudz ir mazas, smalkas dekorācijas, kuras tiek izmantotas mazu dzīvnieciņu fotografēšanai.
Dzīvnieki nav modeļi, kurus var pierunāt vai palūgt stāvēt noteiktā pozā. "Ezīti nevar piespiest pozēt, ir jāķer moments," - saka Jeļena. Dažreiz nepieciešams sēdēt stundām, gaidot, kad dzīvnieki ieņems vajadzīgo pozu. Dažreiz gadās, ka dekorācijas jau izjukušas, bet īsto brīdi tā arī neizdevās sagaidīt. "Nesen biju domājusi fotografēt ezi, viņam pēc ieceres bija jāpapalūr no meža mājiņas, bet viņš ierāpās mājiņā un aizmiga, nogulēdams 2 stundas".
