nikna auka laukus slauka
debesis ar zemi griež
kā no bezgalīga trauka
krusas graudus pretī sviež
diena salta, sniega balta
ceļi vienās kupenās
Daugava stāv ledū kalta
lauskiem vēju pātagas
sīvi sprēgā spelgonis
spiegputeņu tracis
ziemai galvā ledus kronis
šķirtas sievas acis
blāva saule, mēness ass
sniega pārslu ziedlapas
ielas tukšas, pamestas
aukas varā pilsētas
