tu aizver durvis un paliec viens
kā galapunktā pamests vilciens
un novelc robežas, lai ir ko nīst
kas nodeva, kas vairāk nepazīst
tas grēks nav tavs, bet tev to nest
kaut vienmēr cerēt, bet nepamest
ne debesīs, tev lūgsna gaisā kāpj
tu viens, tev pašam sevi jāpārsāp
tik šķiet, vēl kāds aiz durvīm stāv
bet nav, neviena tur vairs nav
