Es gribu likt tev aizdomāties.
Mīlestība. Kas ir pirmais, kas tev ienāk prātā? Padomā par savu otro pusīti.Vai tu viņu pienācīgi novērtē? Reiz labākā sajūta bija pamosties šim cilvēkam blakus. Viņš miegā izskatījās tik piemīlīgs, ka tev negribējās modināt. Tāpēc tu centies būt kluss, lai nepamodinātu, taču viņš pamodās. Tev patika sabužināt viņa paspūrušos matus un redzēt viņu smaidām. Tagad tas vairs nav tik nozīmīgi. Tu esi pieradis pamosties viņam blakus. Tevi katina tas, ka viņš, gatavojot tev kafiju, aizmirst cukuru, bet agrāk tu par to pasmējies. Tagad iedomājies kā ir pamosties bez viņa. Tukšums blakus.Tu negribīgi rausies laukā no gultas, lai gatavotu kafiju sev pats. Bet nekas, tu viņu šodien satiksi. Parasti viņš pievilka tevi klāt un noskūpstīja, pirms jūs devāties katrs savās gaitās. Tagad tiek aši uzspiesta steidzīga un nenozīmīga buča. Šorīt nav nekā. Bet nekas, tu viņu šodien satiksi. Tev patika dienas laikā saņemt mazas, muļķīgas un mīļas īsziņas. Tās tev lika pasmaidīt. Tās padarīja tavu dienu labāku. Tagad tas kļuvis pats par sevi saprotams. Taču šodien telefons klusē. Atnāk īsziņa. Ar cerībām tu satver telefonu, bet ieraugi, ka tā nav no viņa. Bet nekas, tu viņu noteikti šodien satiksi. Darba vai skolas diena ir pagājusi. Viņš ienāk pie tevis, tu uzvelc vējjaku un jūs ejat pastaigāties.Viņš satver tavu roku, pēkšņi tu apstājies ielas vidū un apskauj viņu. Viņš smejas. Jūs pārstāstiet viens otram dienas notikumus un nemaz nepamaniet kā aizrit laiks, ārā jau ir satumsis. -Iesim šodien pastaigāties?- -Nu jā, ja tu tā gribi.- -Labi.- Jūs vairs nesadodieties rokās, tikai ejiet viens otram blakus. Ak, kāda gan tam nozīme. Šodien viņš neatnāk tev pakaļ un jūs neejiet pastaigāties. Nekas, viņš noteikti ir ar kaut ko aizņemts un tu viņu satiksi vēlāk. Es tevi mīlu. Tu dievināji teikt šos vārdus, tu dievināji tos dzirdēt. Kas var būt labāks par sajūtu, kad tevi kāds ļoti mīl? -Tu mani mīli? -Protams, tu taču zini. Kas tas vispār par jautājumu? Tā nav atbilde, kuru viņš grib dzirdēt. Mīlestība nav pašsaprotama. Šos vārdus tu neesi teicis jau veselu mūžību, bet nekas, es tos pateikšu tev šovakar, kad satikšu tevi. Man bail, ka tu to vari aizmirst. Laika gaitā dažādas dziesmas tev saistās ar viņu. Tu mēdzi smaidīt, tās klausoties. Nu tu vairs par to pat neiedomājies. Šovakar tu atkal klausies šīs dziesmas, atsauc prātā atmiņas un piedzīvoto. Kur gan viņš ir? Sākumā, kad kāds pretējā dzimuma pārstāvis pievērsa tavam mīļotajām cilvēkam uzmanību tas tev likās kā gandarījums. Ir taču patīkami, ka viņš patīk arī citiem un tomēr ir tikai tavs. Lielākoties gan tu to nemaz neievēroji. Tagad tevi tas saērcina un kaitina. Greizsirdība ir teju taustāma un tik ļoti nevajadzīga, iemesls strīdiem. Tev patika noskūpstīt viņu pirms miega, bužināt un neļaut aizmigt. Pārrunāt nopietnas lietas un visādas muļķības. Ja murgoji, pamostoties varēji pieglausties pie mīļotā cilvēka. Ja viņš nebija blakus, tad katru nakti pirms iemigšanas atsūtīja īsziņu vai uzzvanīja, lai novēlētu saldu sapņus. Tagad šī īsziņa ir kā kaut kas obligāts. Aša buča pirms miega un viņš jau ir aizmidzis. Tu atmet cerības viņu satikt. Tu aizver acis, centies iemigt, bet nevari, asaras pašas izlaužas, tu domā, nožēlo. Tu iemiedz un murgo, bet pamostoties nav neviena, kas mierinātu.Un tas viss tāpēc, ka tu neesi novērtējis to cilvēku, kurš bija tev līdzās. Tu esi viņu zaudējis savas nenovīdības un muļķības dēļ. Tu saproti, cik nozīmīgas un svarīgas bija visas tās mazās lietiņaa, taču ir par vēlu.
Ja tev pēc šī teksta izlasīšanas nerodas vēlme samīļot, noskūpstīt un būt blakus savam mīļotajam cilvēkam, tad tu esi nogalinājis to dzirksteli, kas saveda jūs kopā. Novērtē to, kas tev ir, pirms dzenies pēc kaut kā cita. Tev ir ko zaudēt.
