tekstiņi.!3

zini kā sāp, tas, ka viņš amn teica, ka mīl mani. Skatījas man acīs smaidīja, teica, ka nekad nepametīs. Turēja manu roku savā un teica, lai es nekad nelaižu viņu vaļā. Nobučoja mani un teica, ka es esmu viņa mazā. Ieraugot mani un skatoties man acīs viņš smaidīja. Viņš darīja visu, lai mani aizsargāja, manis dēļ viņš bija gatavs atteikties no draugiem. palīdzēja man kā vien varēja. Lika amn dzīvot, smaidīt un censties, bēt tad... nezinu kapēc pagāja 12 stundas un es biju viņam kuce, kuru viņš negribēja redzēt, neatbildēja uz nevienu manu ziņu un uzskatīja, ka es tāda vairs neeksistēju. Tāda sajūta, ka visa pasaule uzreiz ir pret maniim, mērķis pazudis, smaids vairs nav un nav dēļ kā censties. Jūtos sagrauta kā māja kura ir jāceļ no pašiem pamatiem kurā nebūtu tas viens cilvēks dēļ kura es izniekoju vienu gadu, divus mēnešus, trīs nedēļas un divas dienas. Kā es ienīstu to sajūtu, ka visi tie viņa vārdi vairs netiks dzirdēti, viņa smaids un acis netiks redzētas, viņa lūpas izjustas un viņa siltais apskāviens nesasildīs mani kad man būs auksti, tā visa vairs nebūs, nekad, nekad... kaut vai es cerētu, kaut vai lūgtu, bēt tas nenotiks. Es viņu mīlu, tik ļoti, ka varētu izdarīt visu, aiziet uz otru pasaules amlu, pārpeldēt okeānu, mirt viņa dēļ, bēt visa viņa mīlestība bija meli, kuriem es atkal noticēju, jo biju tik naiva, jauna un stūlba... ahhh. ja vien viņš to visu zinātu.

Es jūtos kā putns kurš ir iesprostots krātiņā. Es nespēju aiziet uz jūru, jo tas man atgādina mūsu kopējās pastaigas, smiešanos un klusēšanu. Es nespēju ar kādu ilgi runāt pa telefonu, jo tas man liek atgādināt par mūsu garajām nakts sarunām un neko nedarīšanu kopā. Es nespēju paskatīties uz savu suni, jo mēs taču viņu dresējām kopā. Zila krāsa man atgādina tavas dziļās, zilās acis kurās es redzēju sevi. Paskatoties uz manas māsas istabas sienu man jādomā par tevi , jo tur vēl joprojām stāv zīmējums kuru Tu uzzīmēji tieši viņai. Tad kad man ir slikts garstāvoklis es atceros, ka Tu man sītīji dzejoļus kuri bija domāti, man, lai tikai es pasmaidītu. Ja Tu teiktu, lai es tevi aizmirstu, tad man būtu jāmirst, jo viss man atgādina par tevi, par tevi un mani, par mums.