Dažreiz šķiet, ka varu stāstīt pat dumas lietas
Galvenais, lai uz ritma un bīta tiek sviestas
Tagad rīmes skaldu kā riekstus zem piestas
Esmu tā uzkurināts, ka no nāsīm nāk liesmas
Man apnikusi tā rutīna, tās vienādās dienas
To ko domāju un jūtu ielieku liriskās rindās
Tā neizprotamā sajūta gadiem iekšā trinās
Tas ir daudziem, kas savu būtību neapzinās
Bet tagad es te kā veseris bliežu
Un rīmes uz papīra kā malku ugunī sviežu
Ne sapuvušu bērzu, bet sveķainu priežu
Un par to ko redzu un dzirdu loģiski spriežu
kad manas rindas un rīmes kad acīm slīd
Klusums tāds, ka var dzirdēt meteoru kas kosmosā krīt
Un kad beidzot es varēšu savu dziesmu ierakstīt
Jūs sapratīsiet kāds spēks manī mīt
Kā kaskadieris braucu pa ledu ar slikiem
Kens Bloks netiktu līdzi pat ar rallija šipiem
Tas piedur kad pieskaros tekstiņiem šitiem
Tā es varētu skaitīt no agra rīta līdz vēlai naktij
Metaforu uzlikt katrai dziesmas taktij
Nolikt visus un pateikt, ka nekas nebij
(original lyric of JAYWORDS)
