vēlviens dzejolis:) uz šo mani iedvesmoja ks loti jauks cilvēciņs:)
SIRDS AUKSTA
Sirds auksta,
Kads mani tausta.
Visu labo no manas sirds tvarsta,
Grābstās roka ledusauksta.
Gribas kliegt,
Bet spēju tik lūpas žmiegt
Un klusi caur tam spiegt
Ledusauksta roka sāk kaklu žmiegt
Cenšos celties,
Pāri sāk auksta elpa velties.
Triec mani pret zemi
Atsitu celi.
Kļūstu par nespējigu masu
Sirds sāk tikšķējienu traku
Elpa trūkst,
Kakla pēdējais gaiss sprūst.
Acis krīt ciet,
Gribu uz mūžu tās piemiegt.
Bet nedrīkst,
Jo apkart tikai rēgs klist
Cenšos saņemties
Un piecelties
Bet viss sabiezē
Tumsu nekas nekliedē
Acis aizveras
Un briesmas izbeidzas...
