dažreiz ir jāpadomā ... Citi raksta, kāpēc gan es nevaru ...
piezīmes3
Šonakt es nevaru aizmigt.
Tūkstotis un simts ir badā,
Vesels tūkstotis un simts karavīru,
pa maniem tīrumiem bradā.
Šonakt ir sācies karš.
Viņi atkal šaus, spers un griezīs.
Šajā kaujā viņi ieliks visu,
Viņi savu pulku uz priekšu virzīs.
Ar pulkvedi priekšā,
Šie pārcilvēki sev dienišķo maizi gādā.
Viņi nepārstās ...
Nē, šodien viņi ir velna badā.
Un tomēr maldās tie, kas domā, ka pēc vētras vienmēr saule.
Kautvai rasas lāse, zibens naktī,
Kas gaida savu likteni uz raupjā zāles stiebra
pērkona dusmās nokrīt pret zemi vieglā sitiena taktī.
Ar dusmām un nīšanu padzītā dzīvības sirds,
Dos spēku un drosmi no zemes izdīgt nezālei,
Kuras sēkla, jau gadu un vairāk, sēž gaidīdama
Atriebības un ļaunuma pilno, dzestro dzīvības dziru,
Lai izaugtu tavā rožu dobē un sētu jaunas alkatības sēklas.
Es sēžu un rakstu, un kāpēc gan ne
Tu saki nav pieturzīmes vai ne
Un kas tur slikts vai kāds mani var sabārt
Es te vienkārši sēžu un rakstu
Citi rakstnieki tā drīkst
Kāpēc man nav ļauts
Nu tad arī lai šie sēž tur nīkst un pīkst
bet es arvien vēl sēžu un rakstu
Pat tu man nespēj neko padarīt
pat ja gribi tad nevari
lai tur kaut pat pasaule krīt
spēj šajās rindās ko saskatīt
Šodien pa logu pie manis saule krīt,
Varbūt šodien ?
Varbūt šodien tā spēs manu dvēseli sasildīt ?
Kaut vienu smaidu un laimes staru no manis izkratīt ?
Tā ar mani spēlējas un liek justies kā svētkos,
Manos logos saule reti kad iespīd.
Katru dienu es tikai baidos un baidos,
bet šodien nudien ir kā svētkos.
Bet varbūt man šodien palikt mājās ?
Manos logos saule taču reti iespīd.
Un ir taču tādi kā svētki,
Šodien neiet nekur nudien nav grēki.