daudzi no mums kad brauc vilcienā par kaut ko domā,droši vien daudzi arī par kaut ko šadu...
pārdomas vilcienā
Vilcienā sēžu,
Domas mētāju apkārt kā netīru veļu
Sastrēgums domām radies,domu ceļā,
Sabirušas tās kā sēnes mežā.
Par meitenēm-
Blondīnēm,brunetēm un tumšmatēm.
Par skolu,
Kurā to vien daru kā deldēju solu.
Par naudu ,
kuras trūkumu bieži izbaudu.
Par kašķiem,
Kurus labprāt samainītu pret našķiem.
Domu tik daudz-
Tās savairojas kad tu audz.
Ikkatra bēda,
Dievs nedod ja sirdī tagad būs rēta.
Bet domas noteikti,
Būs prāts un sirds pārdomāt spiesti.
Un ta galva domā,
101 doma katra savā jomā.
Nav ne sākuma ne gala,
Pat tuvumā nav redzama domu robežmala.
Cenšos reiz izdomat visu,
Lai nebūtu vairs prāta trīsu,
Bet nekā
Viena doma galā –trīs vietā.
