Vispār jau ievietoju mistikas sadaļā, bet nu lai jau būtu.
nu neesmu es vampīrs27
144
1
Pēteris bija pavisam parasts mūsdienu nelga, kā jau katram kārtīgam puikam pienākas- ik pa laikam iedzēra alutiņu ar draugiem, skrūvēja žiguli savā noplukušajā šķūnī, sējās klāt visām kaimiņu zeltenēm, taču viena lieta manī nelika mieru, tā bija viņa visnotaļ uzmācīgā interese par mani. Pēteris, muļķa puika, bija kā apsēsts ar manām nakts gaitām. Petķa nebija vienīgais apsēstais, taču visinteresantākais gan. Īsti vēl nēesmu izpratis, kas viņos ir tāds, ka no sākuma pat neceļas nagi viņus saplēst un apēst.
Pastāstīšu jums vienu atgadījumu, kas pavisam nesen notika manā iepriekšējā dzīvesvietā Kalkūnes pagastā. Kāda meitene vārdā Inta vai Ineta, vai arī Inga, nav svarīgi, tieši tā pat, kā nabaga Pēterītis pavisam nejauši, garāmejot atklāja manu noslēpumu. Pirmajā dienā nepievērsu uzmanību, jo domāju, ka meitēns būs tā pārbijies, ka pat neatcerēsies manu riebīgo purnu, bet tu re, jau nākamajā dienā šī man bija uz pēdām, es protams izlikos par muļķi, proti nepievērsu viņai uzmanību, lai jau izglītojas. Jūs jautāsiet: “kāpēc viņa nevienam neko neteica?” Tādēļ, ka kurš gan ticēs, ka kaimiņš tiko notiesāja, pagasta dzērāju Juri. Varbūt pie vainas bija arī tas, ka vietējās varas iestādes jau sen gribēja no šamējā tikt vaļā dēļ piedirstās cietuma kameras un negulētajām naktīm, klausoties, kā Jurka dzied “Kā toreiz dzērām māt, lai žēlīgs....” Tāpēc meitēns izdomāja ņemt lietu savās rokās un noskaidrot, kas īsti notiek. Man nav ne jausmas kur šie cilvēki smeļas drosmi, bet nu lai jau būtu. Otrajā naktī bijau noskatījis, kādu jauku dāmu, jo katram taču vaig nedaudz izklaides, sieviete tā ap 32. gadiem, skaista ar lielām kopā saaugušām uzacīm, nu labi labi ākstots protams, ka lielām krūtīm, tikai nepārprotiet, tās kopā nebija saaugušas.
Reklāma
Ņēmu un notiesāju šamējo pie pašas Kalkūnes pils. Iedomājieties skatu: kaut kāds ērms ar nagiem, kā pašam vanagam, un zobiem asiem kā tām šimpanzēm no “Pērtiķu planētas” (iesaku noskatīties, baigais grāvējs), ēd porno aktrisei līdzīgu sievišķi, kā tādā mazbudžeta filmā. Taču es nēesmu parasts briesmeklis man patīk savus upurus notiesāt tā, ka pat kauli nepaliek pāri, ja nu vienīgi dažreiz atstāju apmatojumu priekš ziemas mēteļa. Inta, Ineta, Inga vai, kā viņu tur sauca, nenoturējās un kliegdama metās bēgt, kā jau šausmu stāstos paredzēts metos viņai pakaļ. Nebūtu jau nekādu grūtību vinu noķert taču mani pārtrauca negaidītais zvans no brālēna, izrādās, ka viņam redzi ir gadījusies šaizīte, vietēji vinu gribot nolinčot. Viņš mums vienmēr bijis “apdāvināts.” Nu neko atstāju viņu lai jau tiem nelgām tiek.
Atlikušo nakti paslēpos pārbiedētā meitēna skapī. Sagaidīju kamēr šamējā aizmeig un ieslēdzu viņas vīrusiem pārņemto datoru. Vienkārši pirms notiesāju savu upuri labrātāk uzzinu, kā viņu sauc un ar ko viņš nodarbojas, jo jūs taču zināt, ka tu esi tas ko tu ēd. Nākamajā vakarā, pirms devos apgaitā paskatījos ko dara mana novērotāja. Biju diezgan izbrīnīts, ka viņai vēl nepietika ar iepriekšējās nakts piedzīvojumiem. Inga, Ineta vai Inta asināja koka mietus, bija tirgū iegādājusies kādu kilogramu ar ķiplokiem. Laikam par maz skatās filmas jo es nu nepavisam nebiju vampīrs, pilnīgi kauns sevi iedomāties, kā saulē kūstošu nelgu, kurš pat gaļu nav spējīgs noplēst no kauliem. Ziņkārības vadīts es devos tālākā apgaitā. Netālu no vietējā veikala, pavisam prātu pazaudējusī meitene metās man virsū ar kaut kādu bērza mietu, ar kuru pat vampīru nevar piebeigt. Jūs pat nevarat iedomāties, kāds bija viņas izbīlis, kad izdurot mietu cauri manam vēderam, nekas nenotika. Nu neko ņēmu un apēdu šamējo, labi, ka bija atstājusi ķiplokus uz kakla, bieži nesanāk piebērt garšvielas ēdienam.
Par Pēterīti dzirdēsiet citreiz man tagad jaiet pastaigāties.
Visi personāži ir izdomāti, un vietas izvēlētas un labu laimi.
Tev patiks šie raksti
