Vai esi kādreiz padomājis, kāda būtu tava dzīve ja dažas lietas būtu notikušas savādāk? Kas tu būtu? Kur būtu tu? Kas nosaka notikumu virkni- tīri sagadīšanās? Vai tiešām esi savas laimes kalējs- pats noteicējs? Redzi -nav tikai sarkans vai balts, vai zils un zaļš. Krāsai ir vairāki toņi, pustoņi- atvasinājumi. Iespējams tu esi tikai atvasinājums. Iespējams ka no "sākuma" tu biji domāts kā piesātināta un koša krāsa. Kapēc esi kļuvis pustonis? Kā tu spēji atvasināties? Gadīties īstajā laikā, īstajā vietā?Kā tu vari zināt kad ej pareizo ceļu- kā var zināt kad tāds ceļš vispār pastāv? Kapēc tici nezināmajam ko izdomājis kāds, ko tu nemaz nepazīsti. Iespējams tu esi šeit palaists tādā kā brīvā vaļā- ganībās, kurās pats process nemaz nav svarīgs, nozīmīgs ir tikai rezūltāts.
Dzīve ir vienkārša- tās sarežģītības pakāpi spēj noteikt tu pats. Katrs cilvēks ir audzināts savādāk- ir nesvarīgi, to darījuši ir vecāki vai pati dzīve. Cik lieli un sarežģīti vēlamies būt? Varbūt tieši tu šajā dzīvē būsi nekas. Katrā situācijā ir divas puses, būdams nekas kādam tu esi elks vai barvedis, kaut esi mazs, melns, un niecīgs. Kas to visu nosaka? Cilveki būdami spoži no ārpuses, iekšpusē ir netīri un dziļi tumši. Vai pazīstam cilvēkus- sevi un apkārtējos? Vai nekad nepieķeriet sevi pie domām kas stipri atšķiras no apkartejo uzskatiem? Šīs domas nekur nepazūd. tās sēž tevi- ejot laikam tās krājas un pienāk mirklis kad apjēdz ka nevari vairs no tā smaguma pakustēties. Tādi arī paliekam ar savām domām, knapi kustoši, liekas visas pasaules neizprasti.Tu domā? Vai domā ka ar šodienu vis beidzas? Beidzas, bet ne mokas un sarežģījumi, beidzas kas cits- tu. Dzīvojot starp jums esmu daudz mācījies un sapratis, guvis un ļoti daudz zaudējis- ieskaitot sevi. Laiks iet un ies, jūs mainīsieties, bet es palikšu-stāvot noskatīšos kā mainaties, kā pazūdat.
