Šie bus pāris stāstiņi par pāris civēkiem! Tie protams ir reāli bet ja negribi vari neticēt! Droši komentē, liec plusus vai mīnusus! Man ir vienalgaa ko domā jo kritika man noder!
1. Man bija 12.gadi. Es dzīvoju skaista lauku mājā! Viņai bija divi stāvi! Man bija laimīga bērniba. Es ar sviem brāļiem un māsam dzivoju labu dzīvi.. Izņemot kādu ziemas vakaru! Pie manis bija atnākusi mana draudzene. Mājās biju tikai es un mana mazāka māsa. Mums bija aukst un mēs domajam iekurinat plīti! Bet viss notika ļoti strauji un ātri. Māja aizdegas.Māsa un draudzene izmuka lauka. Bet es paliku mājā! Es nezināju ko darīt! Es iesprūdu starp liesmām un sienu! Labi ka istabā bija logs! Es izlecu laukā. Man pietrūka mazliet un es būtu sadegusi! Tagad katru gadu 7.janvāri es redzu ka es sadegu.
2. Bija ziema. Es un mana mazā māsa izgājām lauka! Es par savu mazo māsu biju 1 gadu vecāks. Mēs šļūcām pa kalnu ar ragavām! Es satiku savu labāko draugu mēs aizgajām uzpīpēt! Mēs atnācam atpakaļ un mana mazā māsa bija pazudusi! Es redzēju pēdas uz ledus! Mana māsa bija aizgajusi uz ezeru! Tad es ieraudzīju ka kāds ezerā slīksts! Kad pieskrēju tuvāk tā bija mana mazā masiņa! Es viņu ar mokām izvilku! Viņa varēja manis dēļ nomirt! Viņa bija ļoti slima. Es viņu aizvedu mājās! Paldies dievam viņa izdzīvoja! Man bija bail ka viņai nesākas kārtēja lekme!;(
3. Kad biju mazs. Mans brālis mani vizināja ar mašinu! Bet mašinai kkas notika! Brālis to nevarēja apstadināt! Viņš dabūja iebraukt kokā lai tā apstātos! Es tiku cauri ar pāris salaustiem kauliem! Bet mans brālis nomira jo viņš pārlauza sprandu! Es joprojām vainoju sevi! Jo es liku brālim mani pavizināt! Viņš tiko bija dabūjis tiesības! Kaut gan man tūlīt būs 28 gadi es vienmēr atceros kā tieši tas notika un kur! Es vienmēr 15.jūlija brālim uz kapu aiznesu kadu niecīgu davanu!
4. Kad man bija patsmit gadu es biju ļoti pārgalvīga! Mēs ar meitenem izdomājam peldēties pa tumsu! Mēs aizgājam uz laipiņu. Meitenes peldējas ta pat bet es izdomāju lekt no laipiņas! Meitenes teica lai to nedaru bet es neklausījos! Es lēcu un pārsitu galvu pret totāli lielu akmeni! Man bija smedzeņu satricinājums. Man uzlika 15 šuves. Tagad es savos 20 bieži zaudēju atmiņu jo tas leciens man bija liktenīgs! :(
5. Man ir super dzīve bet šo ziem es atklāju ka esmu slima ar smadzeņu audzēju! Es darugiem teicu ka braukšu uz slimnīcu tā patās! Viņi man arī ticēja! Kad es uzināju ka esmu slima es domāju ka man ir jāsāk baudīt dzīve! Visi teica ka esmu pārāk nopietna pat mans puisis! Es sāku tusēt! Protams kad bija kkadi svētki es dzēru un pīpeju! Bet igdienā es tā nedarīju! Bet vienā tusiņa sanāca ka es pa daudz iedzēru! Tad es pateicu visiem ka esmu slima! Visi domāja ka tas ir joks! Bet tas ta nebija! Man no rīta pārjautāja man nācās pateikt ka tā ir! Pec kada laika mans puisis sāka dīvaini uzvesties! Viņš kļuva vēs! Tad es uzināju ka viņš laiž ar manu draudzeni! Es biju sagrauta! Es satikos lai izrunātos ar viņu bet viņš visam pielika punktu! Es prasīju kāpec bet viņš nepateica iemeslu! Es no viņa labāka drauga uzināju tas bija tāpēc ka man bija audzējs! Es protams raudāj. Kā viņam nebija kauns mani pasūtīt tikai tāēc ka biju slima undrīz vārēju mirt! Man nesen palika 16 un audzējs nav izoperēts! Es katru dienu dzīvoju kā pēdejo! Mans tagadējais puisis ļoti loti uztraucas viņam ir vienalga ka esmu slima viņš mani mīl tada kāda esmu!
P.s es izdomāju ielikt savu pantiņu Darugi saka ka tie ir labi bet man gan tā neliekas! Ja vēlies vari izteikt savas domas! ;)
Dzīve ir kā spēle.
Kāds to spēlē līdz galam
Bet kāds to pamet pie pirmajām grūtībām.
Kāds nepadodas lai panāktu virsotni
Bet kādam ir vienalga par ko viņš kļūst.
Kāds sev padara galu lai miers virs zemes kļūst.
Bet būs kāds kurš sēros
Citam būs vienalga ka pa vienu cilvēku uz pasaules mazāk kļūst!
Bet kādam rūpēja tas viens
Lai cik grūta būtu tava dzīve
Kādam otra pasaules malā ir vel grūtāk
Mēs visi spēlējam nāvīgas spēlītes ar dzīvi
Ir cilvēki kas riskē
Bet ja neriskēsi nezināsi ka varēja but
Ir cilvēki kas mirst negribot
Bet ir tādi kas iespraucas bez rindas un daru sev galu paši
Es nevēlos mirt bet nāksies
Jo mēs visi mirsim agru vai vēlu!
Bet busim optimisti
Un dzīvosim katru dienu kā pēdējo
Būsim kā Hippiji un dzīvosim ar mieru virs zemes
Esi tu pats nevis kāds cits!
Nekopē nevienu!
Esi tas kas esi!
Jo labāk kad tu mirsi lai tevi atceras kāds tu biji nevis kads vareji but vai kads tu gribēji but!
