jau no septembra esmu sākusi rakstīt dzeju. ja vien to var nosaukt par dzeju...
gaidu jūsu domas, kritiku,....
***
Tēli man pa galvu skrien,
Domas prātu jauc.
Drīz sajuks pavisam, cik ātri tās skrien,
Un tad man pietrūks gaisa...
Tik bezgalīgi tuneļi,
Ir prāta iekšienē
Un visi pilni domām,
Kas prot ātri nonāvēt.
Ir jāprot palikt dzīvam
Un jāprot palikt mīļam.
Jo domas ļoti ļaunas spēj būt,
Jo domas ļoti nedzīvas spēj būt...
***
Visi mainās, tikai ne es,
Viss mainīgais paplūst man garām.
Es esmu kā siena,
Kas neplaisā un nesabrūk,
Esmu palikusi viena.
***
Klusi, klusi aizēgusi,
Vasara, tik klusi, klusi.
Tikpat kā manīt nevaru,
Ka iet tā jau uz citu pusi...
Vasara jau aizbēgusi...
Atmiņas vien atstājusi...
Mums vēl ilgi pietrūks viņas,
Mazās, mīļās vasariņas.
***
Ziedošās rudens lapas,
Nē, viņas nezied, man tik tā šķiet.
Tomēr krāsa tik zeltaina...
Lapas kā ziedi, ziedu krāsas kā lapas.
Vēl atmiņās kavējos,
Par sudraba un bronzas lapām...
Ir palikušas tikai zeltainās,
Ir palikušas visdārgākās.
***
Tu gandē pasauli,
To nenojaušot.
Viņa dod un tu to ņem,
Bet pretī neko neatdod.
Vai tev nav kauna?
