gada 45. diena5

ar puķēm ātri tiku galā, veikalā tāda tante gados ar vējām latviešu valodas zināšanām man iedod lielu pušķi ar neļķēm... man prieks, jo saprātīga cena un ātri tiku galā jo uz rozēm rinda... kā es varēju zināt, ka neļķes viņai nepatiks... atkal izgāzšanās... redz tās viņai liekoties puķes priekš kapiem.

 nu tā... biju izlēmis vest viņu uz zoodārzu. zināju, ka viņai ļoti patīk dzīvnieki. sākums bija cerīgs... bet pēc pusstundas atskanēja pīkstēšanas, ka ir pārāk auksti. un viņai esot nogurušas kājas, jo es neesot pateicis, ka daudz staigāsim un viņa apģērbusi augstpapēžu zābakus. nu nekas. dodamies prom.

 ātrais rezerves plāns tiek domāts. nu protams kino. silti un nav jāstaigā... atbraucam... nekas īpaši romantisks filmu klāstā. tā kā manai meitenei patīk arī filmas ar asāku sižetu paņemu divas biļetes uz hronikas veidotājiem. pats gribēju ļoti redzēt to filmu. BET šoreiz viņa laikam gaidīja ko citu. ko cip romantiskāku.

 pēc filmas protams vedu viņu uz restorānu... te viss beidzot rit gludi. līdz tam brīdim kad arnes rēķinu. tāda summa manam maciņam radīja infarktu. un nācās palūgt, lai meitene piemet piečuku. fail...

 vakarā jau esam pie manis mājās. pēdējais brīdis visu saglābt, ja gribu dabūt viņu gultā... pienācis laiks dāvaniņai. kurai gan meitenei nepatīk lācīši. gaidot neviltotu prieku viņas acīs, saņemu frāzi ''nu ko, būs man divi tādi'' izrādās tādu viņai biju jau uz dzimšanas dienu uzdāvinājis.

 tomēr beidzot veiksme... sveces, šampanietis dara savu un esmu ticis līdz gultai. romantiska gaisotne. mīlējamies. nuu tūlīt būs... tuvojos nobeigumam. pēkšņi tāda spilgta gaisma. kaut kas uzliesmo no svecēm. tie bija viņas mati.